Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI) lūgusi Baltkrievijas Ārkārtējo situāciju ministriju sniegt informāciju par iespējamu incidentu netālu no abu valstu robežas uzceltajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), reaģējot uz Baltkrievijas nevalstiskās organizācijas "Ekodom" portāla publikāciju, kurā norādīts uz iespējamu avāriju kodolspēkstacijas pirmā reaktora dzesēšanas sistēmā.
"VATESI vērsusies pie Baltkrievijas Ārkārtējo situāciju ministrijas, lūdzot detalizētu informāciju par pirmā energobloka reaktora rezerves dzesēšanas sistēmas bojājumiem, šīs sistēmas stāvokli un iespējamo bojājumu ietekmi uz energobloka drošību tās iedarbināšanas procesā," ziņu aģentūrai BNS norādījusi inspekcija.
Tikmēr Lietuvas Enerģētikas ministrija atzinusi, ka tās rīcībā nav oficiālas informācijas par šādu incidentu, bet ministrijai ir zināms, ka VATESI vērsusies pie Baltkrievijas ministrijas.
Par incidentu ziņojis portāls "Ecohome-ngo.by", publiskojot informāciju, kas saņemta no Baltkrievijas kodolenerģētikas pretinieku kampaņas, kura norāda, ka sadarbojas ar Astravjecas AES drošības jautājumos.
Tās atsūtītajā paziņojumā teikts, ka pirmā reaktora hidrauliskās testēšanas laikā noticis nopietns incidents, kurā būtiski bojāta avārijas dzesēšanas sistēmas cisterna, un, lai nebūtu jāatzīst avārijas fakts, cisternu tiek mēģināts saremontēt, lai gan drošības apsvērumu dēļ tā būtu jānomaina. Tādējādi reaktors tiek darbināts bez avārijas dzesēšanas sistēmas - tiek veikti izmēģinājumi, kāpinot jaudu, kas rada ļoti nopietna incidenta draudus, norāda Baltkrievijas kodolenerģētikas pretinieku kampaņa, kas informāciju par notikušo saņēmusi no vairākiem savstarpēji nesaistītiem avotiem.
Par pirmā reaktora hidrauliskās testēšanas uzsākšanu Baltkrievijas ministrija paziņoja 7.septembrī, bet par tās pabeigšanu nav ziņots.
Baltkrievijas kodolenerģētikas pretinieku kampaņa vērsusies pie Ārkārtējo situāciju ministrijas Kodoldrošības un radiācijas drošības departamenta ("Gosatomnadzor"), bet tas noliedzis, ka šāds incidents būtu noticis.
Kā ziņots, Astravjecas AES tika iedarbināta 3. novembrī un 7. novembrī oficiālā ceremonijā spēkstaciju atklāja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, bet jau dienu vēlāk elektroenerģijas ražošana tajā tika apturēta. Enerģētikas ministrija vēlāk skaidroja, ka elektroenerģijas ražošanas atsākšanai nepieciešams nomainīt "zināmu aparatūru", taču iemeslus neatklāja, tikmēr Baltkrievijas mediji ziņoja, ka pirmā energobloka turbīnu nācies apturēt transformatoru bojājuma dēļ.
Naktī uz 19. novembri elektroenerģijas ražošana Astravjecā tika atsākta.
VATESI nesen vērsās pie Eiropas kodoldrošības regulatora, pieprasot apturēt Astravjecas AES darbību un pēc iespējas drīzāk atrisināt problēmas, kas saistītas ar tās kodoldrošību.
Lietuva uzskata, ka Baltkrievija nav ievērojusi drošības prasības, ceļot spēkstaciju, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, bet Minska šos pārmetumus noraida.
Lietuvas Radiācijas drošības centrs otrdien norādījis, ka novērošanas stacijas Lietuvā nav fiksējušas radiācijas līmeņa pieaugumu un iedzīvotājiem šobrīd nav iemesla uztraukties un dzert joda tabletes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
