ASV Valsts departaments šomēnes informējis Eiropas kompānijas, kuras tas tur aizdomās par palīdzību Krievijas gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecībā, ka tām pastāv sankciju risks. Donalda Trampa administrācija gatavo galīgo soda pasākumu kārtu pret šo Krievijas projektu, vēsta "Reuters".
"Mēs mēģinām informēt uzņēmumus par risku un aicinām tos atteikties no projekta īstenošanas, pirms ir par vēlu," sacījis kāds anonīms ASV valdības pārstāvis. Tāpat viņš norādījis, ka Valsts departaments līdz ceturtdienai vai piektdienai varētu izdot ziņojumu par uzņēmumiem, kas, pēc tā domām, līdzdarbojas Krievijas-Vācijas cauruļvada projekta īstenošanā. Ziņojumā runa varētu būt par uzņēmumiem, kas sniedz apdrošināšanu, palīdz izbūvēt zemūdens cauruļvadu vai pārbaudīt projekta būvniecības iekārtas.
Uzņēmumiem varētu draudēt ASV sankcijas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja tie neapturēs darbu pie projekta. "Zurich Insurance Group" varētu tikt minēta ziņojumā, sacījis avots. Ne apdrošināšanas uzņēmums, "Nord Stream 2" nav sniedzis komentārus.
11 miljardu ASV dolāru vērtais cauruļvads, viens no Krievijas svarīgākajiem projektiem Eiropā, ir radījis spriedzi starp Vašingtonu un Maskavu. Trampa administrācija iebilst pret "Nord Stream 2", kas atņemtu Ukrainai ienesīgās tranzīta nodevas, un norāda, ka gāzes vads palielinātu Krievijas ekonomisko un politisko ietekmi uz Eiropu. Vienlaikus administrācija ir virzījusi ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksportu uz Eiropu, degvielu, kas konkurē ar gāzi no Krievijas.
Savukārt Kremlis apgalvo, ka "Nord Stream 2", ko vada valsts enerģētikas kompānija "Gazprom", ir komerciāls projekts. Arī Vācija, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, norāda, ka cauruļvads ir komercprojekts. Valstij ir vajadzīga gāze, jo tā slēdz ogļu un kodolspēkstacijas, ņemot vērā vides un drošības apsvērumus.
Arī topošais ASV prezidents Džo Baidens ir iebildis pret šo projektu, kad viņš bija viceprezidents Baraka Obama vadībā. Tomēr nav skaidrs, vai viņš būtu gatavs kompromisam šajā projektu pēc 20. janvāra, kad viņš kļūs par valsts galvu.
Jāatgādina, ka "Gazprom" apturēja "Nord Stream 2" būvniecību uz gadu pēc ASV sankcijām 2019. gada decembrī. Bet tagad darbs ir atsācies, un "Gazprom" cer pabeigt "Nord Stream 2" cauruļvadu Baltijas jūrā, divkāršojot esošās līnijas jaudu. Projekts ir pabeigts 90% apmērā, nepabeigti palikuši tikai apmēram 100 kilometri ūdeņos pie Dānijas.
"Gazprom" Rietumu partneri projektā ir Vācijas "Uniper", "Wintershall Dea", "Shell", Austrijas "OMV" un "Engie".
"Reuters" avots, kas redzējis ASV Valsts departamenta ziņojumus, sacījis, ka Eiropas uzņēmumi, tostarp arī vācu uzņēmumi, pēdējo mēnešu laikā, sākot ar oktobri, saņēmuši ziņojumus no Trampa administrācijas saistībā ar to darbību "Nord Stream 2" projektā. Valsts departaments oktobrī uzdevis jautājumu uzņēmumiem, vai tie ir iesaistīti "Nord Stream 2" un vai darbs ir turpinājies pēc 15. jūlija, kā arī kāds ir bijis to pakalpojumu vai atbalsta ieguldījums, vērtība. Šajā datumā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo brīdinājis Krievijas "Nord Stream 2" un "Turkstream" cauruļvadu investorus, ka viņiem varētu tikt piemērotas sankcijas. Savukārt šā gada 1. janvārī Valsts departaments atkal nācis klajā ar steidzamu pieprasījumu, lūdzot nedēļas nogalē tiešsaistes sarunu ar ASV Enerģētikas resursu biroju, lai apspriestu informāciju par uzņēmumu darbības apturēšanu.
Valsts departaments nav sniedzis komentāru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
