Demonstranti ielauzušies ASV Kapitolija ēkā  - 19
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Donalds Tramps savas prezidentūras pēdējās dienās ir vērsis vēl vairāk sankciju pret Ķīnu un tās lielākajām kompānijām, vēsta BBC.

Pentagona melnajā sarakstā ir iekļautas deviņas Ķīnas firmas, kas it kā ir saistītas ar Ķīnas militārajiem spēkiem, tostarp telefonu ražotājs "Xiaomi". Tramps ir izvērsis cīņu pret uzņēmumiem, kas, viņaprāt, pēdējos mēnešos apdraud valsts drošību. Savukārt Ķīna šonedēļ nāca klajā ar jaunu likumu, kura mērķis ir aizsargāt tās uzņēmumus.

Dažu pēdējo mēnešu laikā Tramps ir vērsies pret Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumiem, kas, viņaprāt, dalās ar saviem datiem ar valdību, piemēram, "TikTok", "Huawei" un "WeChat". Viņa pēdējā sankciju kārta, kas tika izziņota ceturtdien, 14. janvārī, ietekmēja arī Ķīnas naftas gigantu "China National Offshore Oil Corporation" (CNOOC) un "Xiaomi", kas novembrī pārspēja "Apple" un kļuva par pasaules trešo lielāko viedtālruņu ražotāju. Līdz ar to ASV Tirdzniecības departaments apsūdzēja CNOOC par to, ka kompānija ir apdraudējusi naftas un gāzes izpēti un ieguvi Dienvidķīnas jūrā. "CNOOC, kas pieder valstij, ir iebiedējis Ķīnas kaimiņus", teicis tirdzniecības sekretārs Vilburs Ross.

CNOOC tagad pievienots melnajam sarakstam, kurā paredzēts, ka šādiem uzņēmumiem jāsaņem īpaša licence, pirms tie var saņemt augsto tehnoloģiju preces no ASV piegādātājiem. Savukārt "Xiaomi" akciju vērtība ASV ceturtdien samazinājās pat par 14%, kamēr Honkongā uzņēmuma akciju vērtība piektdien kritās vairāk nekā par 11%.

Daudzi uzskata, ka šī Trampa rīcība ir pēdējais pret Ķīnas uzņēmumiem vērsts solis, pirms ievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas 20. janvārī. Vienlaikus "Steptoe & Johnson" advokāts Nikolass Tērners Honkongā teic: "Domāju, ka varētu būt vēl viens solis. Mēs arī sekojam līdzi jaunumiem no ASV Valsts kases."

ASV un Ķīna kopš 2018. gada atrodas tirdzniecības kara stāvoklī, kura ietvaros viena valsts ir uzlikusi otras preču importam vairākus tarifus. Šis tirdzniecības karš starp divām lielākajām pasaules ekonomikām ir radījis 245 000 darba vietu zaudējumu ASV, liecina "Oxford Economics" pētījums. Pētījumā, ko pasūtījusi ASV un Ķīnas Uzņēmējdarbības padome, ir prognozēts, ka nākamajos piecos gados tā rezultātā ASV IKP varētu samazināties par 1,6 triljoniem ASV dolāru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!