Vairums cilvēku koka irbulīšus pēc maltītes vienkārši izmet miskastē, taču Kanādas jaunuzņēmums "ChopValue" tos pārstrādā, izgatavojot mēbeles un citas mājsaimniecības preces.
Kopš 2016. gada kompānija savāc lietotos bambusa irbulīšus restorānos Kanādā un ASV, un pārvērš tos koka dēlīšos, kurus pēc tam izmanto dažādu mēbeļu un mājsaimniecības preču izgatavošanai.
"Šie irbulīši ceļo tūkstošiem kilometru, lai uz pusdienu galda būtu 20-30 minūtes, tādēļ, tos izmetot, sajūtai būtu jābūt ne visai labai," "The Guardian" sacījis kompānijas dibinātājs Fēlikss Boks.
Boks, kas strādājis koka inženierzinātņu jomā Vācijā, studējis doktorantūrā bambusa kompozītmateriālu jomā Vankūverā, un iedvesma radīt ko jaunu viņam radās, ēdot viņa iecienīto maltīti – suši.
"Man radās ideja, kad savienoju irbulīšus, ar kuriem ēdu vakariņus, ar milzīgo daudzumu ne līdz galam izmantoto koksnes daudzumu būvlaukumos, kur tika nojauktas ēkas," viņš skaidrojis intervijā "Forbes". "Es iepriekš mēģināju ieviest reģionālu programmu, lai apkarotu koka tērēšanu pilsētās, taču neradu dzirdīgas ausis, tādēļ es sāku domāt, ka mazais irbulītis ir daudz labāks resurss, kā parādīt, kā iespējams izveidot ilgtspējīgu biznesu, izmantojot šādus resursus," viņš piebildis.
Tad Boks izstrādājis veidu, kā tīrīt lietotos irbulīšus, un, izmantojot karstumu, tvaiku un spiedienu, pārvērst tos blokos. Viņš sāka sadarboties ar vietējiem restorāniem, kas ātri beidza vīpsnāt par viņa ideju un novērtēja procesa efektivitāti, pārvēršot to radītos atkritumus noderīgās lietās.
Viena no partneru, Kanādas restorānu ķēdes "Pacific Poke" restorānos, tagad ir "ChopValue" radītie galdi un pat mākslas darbi, kas izgatavoti no viņu irbulīšiem, kas ir piemērs tam, kā aprites ekonomika var darboties, lai tā būtu izdevīga visām iesaistītajām pusēm, raksta "The Guardian".
Kopš darbības sākuma "ChopValue" ir devusi jaunu dzīvi vairāk nekā 30 miljoniem irbulīšu. Boks arī attīsta franšīzes tīklu, kas savāc irbulīšus, tos apstrādā un pārdod izgatavotos produktus vietējā tirgū.