Krīzes dēļ strādājošie pasaulē nav guvuši ienākumus 3,7 triljonu dolāru apmērā  (8)

2020. gadā no kopējā strādājošo darbalaika zaudēti 8,8%, kas līdzvērtīgi 255 miljoniem pilna laika darba vietu, salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni. Tas ir četras reizes vairāk nekā 2009. gada finanšu krīzē.

Šī ir bijusi smagākā krīze darba tirgū kopš Lielās Depresijas laikiem 1930. gados, saka organizācijas vadītājs Gajs Raiders.

Aptuveni puse no zaudētajām stundām veido samazināts darbalaiks tiem, kuri turpinājuši strādāt.

Taču pasaulē bijis nepieredzēti liels atlaišanas gadījumu skaits. Oficiālais pasaules bezdarba līmenis pieauga par 1,1% jeb 33 miljoniem cilvēku, sasniedzot 220 miljonus bez darba palikušo un bezdarba līmenim pieaugot līdz 6,5%.

Raiders uzsvēris, ka aptuveni 81 miljons cilvēku nav reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet vienkārši izkrituši no darba tirgus. "Vai nu viņi nevarēja strādā pandēmijas ierobežojumu dēļ vai sociālu iemeslu dēļ, vai arī viņi vienkārši padevušies, meklējot darbu," viņš uzskata, piebilstot, ka līdz ar to zaudēti šo cilvēku talanti un prasmes.

Zaudētās darba stundas radījušas kopējo ienākumu kritumu par 8,3% jeb 3,7 triljoniem dolāru, kas ir 4,4% no pasaules kopējā IKP.

Organizācijas pārstāvji norāda, ka patlaban vērojami signāli par atveseļošanos, ņemot vērā vakcīnas pieejamības uzlabošanos. Tiesa gan, ekonomikas ierobežojumi var novest pie aptuveni 3% darba stundu zaudējumiem, salīdzinot ar 2019. gadu, kas ir līdzvērtīgi 90 miljoniem pilna laika darbu. Pesimistiskākajā scenārijā darba stundu skaits var sarukt par 4,6%, bet optimistiskākajā – par 1,3%. Eksperti skaidro, ka to, kurš scenārijs piepildīsies, ietekmēs tas, cik veiksmīgi tiks kontrolēta pandēmijas izplatība, kā arī, cik ātri atgūsies uzņēmēju un patērētāju noskaņojums.