Pagājušajā gadā eirozonā enerģētikas pieprasījums saruka par 5%, jo ražošanas objektu, transporta nozares un komercobjektu vidū Covid-19 pandēmijas dēļ saruka pieprasījums.
Eksperti prognozē, ka Eiropas vēja un saules enerģijas tirgus izaugsme, kāpinot jaudas, šajā gadā varētu būt attiecīgi 8% un 13%. Lai sasniegtu šo pieaugumu, būs nepieciešami ieguldījumi 60 miljardu eiro apmērā.
No piedāvājuma puses vēja un saules enerģija iegūst no valstu politiku atbalsta vietējām videi draudzīgu enerģijas sistēmu veidošanai. Savukārt pieprasījums šajā gadā varētu pieaugt par 3%, taču vakcinēšanas tempu bremzēšanās un ierobežojumu periodi var izraisīt stagnāciju tirgū, uzskata eksperti.
Sagaidāms, ka vēja un saules enerģija izmaksu ziņā kļūs aizvien konkurētspējīgāka, un jaunu jaudu iegāde kļūs aizvien lētāka, salīdzinot ar jaunu fosilā kurināmā elektrostaciju vai atomelektrostaciju izveidi.
Pērn aptuveni trešdaļa no kopējā saules un vēja enerģijas apjoma tika saražots Īrijā, Spānijā, Portugālē, Lielbritānijā un Vācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
