Pasaules 10 bagātāko vīriešu turība pandēmijas laikā pieaugusi par 540 miljardiem ASV dolāru, norāda "Oxfam". Labdarības organizācija aplēsusi, ka ar šo summu pietiktu, lai novērstu nabadzības pieaugumu vīrusa dēļ un samaksātu par vakcīnām visiem pasaulē, vēsta BBC.
Organizācija arī mudina valdības pārskatīt nodokļus superbagātiem cilvēkiem. "Oxfam" ziņojums ir sagatavots laikā, kad pasaules valstu vadītāji sapulcējušies uz Pasaules ekonomikas foruma sanāksmi.
2020. gada decembrī visa pasaules miljardieru bagātība sasniedza 11,95 triljonus ASV dolāru, kas ir tikpat daudz, cik visas G20 valstis kopā tērē ekonomiku atlabšanas pasākumiem, aprēķinājusi labdarības organizācija. 10 bagātāko cilvēku skaitā, kuru turība kopš 2020. gada marta ir pieaugusi par 540 miljardiem dolāru, ir "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss, "Tesla" dibinātājs Elons Masks un "Facebook" dibinātājs Marks Zakerbergs. "Oxfam" norāda, ka miljardieru bagātība ir pieaugusi, pateicoties akciju tirgu atlabšanai un saspringtai ekonomikai, kā rezultātā augusi nevienlīdzība, piedzīvojot smagāko ekonomikas lejupslīdi šajā gadsimtā.
Daudzu tehnoloģiju gigantu pārdošanas apjomi un akciju cenas 2020. gadā pieauga, jo pandēmijas rezultātā pieauga pieprasījums pēc digitālajiem pakalpojumiem. Tas palielināja tādu cilvēku kā Bezoss bagātību, kuru turību nosaka īpašumu vērtība un viņu īpašumā esošās akcijas, nevis algas. Tomēr "bagātība" nelīdzinās ienākumiem. Bagātības aprēķini ietver indivīda neto vērtību, tostarp piederošo naudu, aktīvu vērtību un arī akciju "nosacīto" vērtību. Akciju cenu pieaugums attiecas uz uzņēmuma kopējo neto vērtību, nevis uz pašiem akcionāriem.
Ziņojumā teikts, ka no 2020. gada marta līdz septembrim Bezosa bagātības pieaugums bijis tik liels, ka viņš būtu varējis visiem 66 000 "Amazon" darbinieku piešķirt 105 000 dolāru prēmiju, un viņš joprojām būtu tikpat bagāts kā pirms pandēmijas. Salīdzinājumam, pasaules nabadzīgākajiem iedzīvotājiem ekonomikas atveseļošanās varētu ilgt vairāk nekā desmit gadus. "Oxfam" lēš, ka 2020. gadā nabadzībā dzīvoja par 200-500 miljoniem vairāk cilvēku, tādā veidā pārtraucot pozitīvo nabadzības samazināšanās tendenci pēdējo divdesmit gadu laikā.
"Tā ir iespēja darīt kaut ko radikālu, veidojot taisnīgāku sistēmu un domājot par bagātības nodokļiem, par korporāciju nodokļiem, lai palielinātu sociālo pamatlīmeni katram iedzīvotājam," teic "Oxfam" galvenais izpilddirektors Denijs Sriskandarajahs.
Vai pasaules bagātākie cilvēki neko nedara šajā ziņā? Jā, daži dara. Kopš pandēmijas sākuma ir noticis salīdzinoši liels skaits labdarības megaziedojumu, kuros slavenības, sporta zvaigznes un biznesa līderi reaģējuši uz Covid-19 ārkārtējo situāciju. Oktobrī "UBS" ziņoja, ka 209 miljardieri no 2020. gada marta līdz jūnijam ir ziedojuši 7,2 miljardus dolāru cīņai ar Covid-19. Pagājušajā mēnesī Bezosa bijusī sieva Makenzija Skota paziņoja, ka četros mēnešos ir ziedojusi vairāk nekā četrus miljardus dolāru pārtikas bankām un ārkārtas palīdzības fondiem. Kopš pagājušā gada jūnija Bezoss ziedojis 125 miljonus dolāru cīņai ar koronavīrusu.
"Twitter" līdzdibinātājs Džeks Dorsijs aprīlī paziņoja, ka pārvietos vienu miljardu dolāru savu aktīvu uz fondu, lai atbalstītu pandēmijas seku likvidēšanu un citas lietas. Tā ir apmēram ceturtā daļa no viņa 3,9 miljardu dolāru bagātības.
Harija Potera grāmatu autore Dž. K. Roulinga ir ziedojusi vienu miljonu sterliņu mārciņu, lai palīdzētu bezpajumtniekiem un tiem, kurus pandēmijas laikā skārusi vardarbība ģimenē. Savukārt Bila un Melindas Geitsu fonds, kuru vada "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss un viņa sieva Melinda, teic, ka ir fonds nodrošinājis 1,75 miljardu dolāru atbalstu, lai cīnītos pret Covid-19, tostarp vakcīnu un testu izstrādei un piegādēm. Bila un Melindas Geitsu fonds ir arī trešais lielākais ziedotājs Pasaules Veselības organizācijai.