Pieprasījums pēc zelta 11 gadu zemākajā līmenī, šogad prognozē mērenu cenu pieaugumu  (16)

Zelta pieprasījums pasaulē aizvadītajā gadā bijis zemākajā līmenī kopš 2009. gada, jo pandēmija mazinājusi pircēju pieprasījumu pēc šī dārgmetāla, liecina Pasaules Zelta padomes apkopotie dati.

Kopējais pieprasījums pēc zelta sarucis par 14% līdz 3759,6 tonnām, pirmo reizi kopš 2009. gada sarūkot zem 4000 tonnu atzīmes.

"Kaut arī pieprasījums pēc 2. ceturkšņa sliktajiem rādītājiem pakāpeniski uzlabojās, patērētāji visā pasaulē palika piesardzīgi, ņemot vērā ar Covid-19 izplatību saistītos ierobežojumus, slikto situāciju ekonomikā un augstās zelta cenas," teikts pārskatā.

Ceturtajā ceturksnī zelta pieprasījums bija 783,4 tonnas, kas ir par 28% zemāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, un bija sliktākais ceturkšņa rādītājs kopš finanšu krīzes 2008. gada 2. ceturksnī.

Zelta juvelierizstrādājumu pieprasījums 4. ceturksnī saruka par 13%, bet gadā kopumā – par 34%.

Savukārt zelta stieņu un monētu pieprasījums ceturtajā ceturksnī palielinājās par 10%, bet privāto ieguldījumu apjoms – par 2%, kopējam šo sektoru pieprasījumam sasniedzot 896,1 tonnu. Tas gan ir zemāk nekā vidēji pēdējo desmit gadu laikā, kad investīciju apjoms sasniedza 1199,5 tonnas.

Centrālo banku iepirkumi strauji sarukuši, īpaši otrajā ceturksnī. Gadā kopumā centrālās bankas iegādājušās 272,9 tonnas zelta, kas ir par 59% mazāk nekā iepriekšējā gadā, turklāt 86% šī apjoma iegādāts pērnā gada 1. ceturksnī.

Tehnoloģiju sektora pieprasījums saruka par 7%.

Pēc pērn piedzīvotā pieauguma, šajā gadā zelta cenas pieaugums ir atslābis, un zelta stieņa cena janvārī sarukusi par aptuveni 3%, kas ir sliktākais janvāra rezultāts kopš 2011. gada, liecina "Bloomberg" apkopotā informācija.

Investori patlaban lemj par labu ieguldījumiem ASV dolāros, raksta "Reuters". Arī trešdien notikusī ASV Federālo Rezervju sistēmas sanāksme neveicināja vēlmi investēt zeltā, turklāt pirms un pēc sanāksmes dolārs nostiprinājās, investoriem saskatot valūtā drošu patvērumu.

"Trešdien notikušajai FRS sanāksmei nebija pozitīvas ietekmes uz zeltu, jo pirms un pēc tās dolārs nostiprinājās, un tas tika meklēts kā drošs patvērums citu finanšu tirgos pastāvošo problēmu dēļ, kas arī ietekmēja zelta cenas," norāda "Commerzbank" analītiķis Danieks Brīzemans.

FRS sacīja, ka ASV ekonomikas atgūšanās temps un nodarbinātības līmenis pēdējo mēnešu laikā ir nostabilizējies, taču galvenās procentu likmes un ikmēneša aktīvu iepirkšanas programmas apjoms netika mainīts.

"Skatoties uz zeltu, šķiet, ka tirgus gaidīja striktāku FRS nostāju," uzskata "UBS" grupas analītiķis Džovanni Staunovo. "Tomēr es aizvien prognozēju, ka šajā ceturksnī mēs varam sagaidīt augstāku zelta cenu, ko balstīs zemākas procentu likmes un vājāks dolārs," viņš uzskata.

Investoru un tirgus analītiķu domas par zelta cenas turpmāko virzību dalās, tomēr, izsakot prognozes, eksperti ir vienisprātis, ka to ietekmēs sekojoši galvenie faktori.

Viens no tiem ir vakcinācijas temps un Covid-19 tālākā izplatība. Jebkura pandēmija radīs globālās ekonomikas satricinājumus, tādēļ nozīmīgs aspekts būs jaunā vīrusa paveida izplatīšanās. Šādos nenoteiktos brīžos zelta cena virzās uz augšu. Kaut arī šāda scenārija iespējamība tuvākajā nākotnē ir minimāla, situācijas attīstību ir grūti prognozēt. Savukārt, ja pasaules ekonomika sāks atgriezties uz atveseļošanās takas, investori kļūs optimistiskāki un pametīs zeltu, lai iegādātos riskantākus aktīvus.

Būtiska loma ir arī dolāra vērtības izmaiņām. Dolāram pavājinoties, jau tradicionāli zelta cena ir kāpusi augšup, un ir bijis novērojams arī iepriekšējos gados.

Zelta cenas virzienu ietekmē arī ASV un Ķīnas attiecības, tiesa gan, izskatās, ka, stājoties amatā jaunajam prezidentam, spriedze varētu mazināties, un nelikt zelta cenai tik strauji pieaugt.

ASV un citas pasaules valstis patlaban drukā triljoniem dolāru, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos. Tas galu galā stimulēs inflāciju, kas ir nozīmīgs sabiedrotais zeltam, un augot inflācijai, palielinās zelta cena. Kā norāda Pasaules Zelta padomes eksperti, gados, kad inflācija pieauga vidēji par vismaz 3%, zelta cena pieauga par 15%.

Tāpat būtiska nozīme zelta cenas turpmākajā dinamikā būs tādiem faktoriem kā zelta ieguves tempi un centrālo banku iepirkumi. Patlaban nav novērojams, ka kāda no valstīm izteikti atbrīvotos no zelta rezervēm.

Pasaules Zelta padomes veidotajā 2021. gada prognožu pārskatā minēts, ka daudzi ekonomisti paredz, ka zelta pieprasījums turpinās būt mērens, taču straujāk tas varētu pieaugt Ķīnā, ņemot vērā, ka valsts ekonomika atgūstas straujāk.