Eiropas Komisija (EK) ceturtdien, 11. februārī, publiskotajās ziemas ekonomikas prognozēs samazinājusi eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas turpināšanos.
EK jaunākās prognozes liecina, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 3,8%, nevis 4,2%, kā tika lēsts rudenī. Arī nākamajam gadam komisija eirozonas ekonomikai paredz 3,8% izaugsmi.
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) šīgada ekonomikas izaugsmes prognozi EK samazinājusi no 4,1% līdz 3,7%. Nākamgad EK blokā sagaida IKP pieaugumu par 3,9%.
Vienlaikus gan EK norāda, ka eirozonas un ES ekonomikas līmeni, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, sasniegs ātrāk, nekā gaidīts rudens prognozēs, pateicoties otrajā pusgadā un 2022. gadā gaidāmajai straujākai ekonomikas izaugsmei.
Pēc spēcīgas izaugsmes 2020. gada trešajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte atkal samazinājās ceturtajā ceturksnī, jo koronavīrusa pandēmijas saasināšanās radīja nepieciešamību ieviest jaunus ierobežojošus pasākumus. Šiem pasākumiem saglabājoties spēkā, ES un eirozonas ekonomikas samazināsies šīgada pirmajā ceturksnī. Sagaidāms, ka ekonomikas pieaugums atjaunosies pavasarī un paātrināsies vasarā, pateicoties vakcinācijas programmu progresam un ierobežojošo pasākumu pakāpeniskai mīkstināšanai, skaidro EK.
Komisija prognozē, ka inflācija eirozonā pieaugs no 0,3% pērn līdz 1,4% šogad, bet nākamgad samazināsies līdz 1,3%. Tāpat EK atzīmēja, ka eirozonai un ES 2021. gadā prognozētā inflācija salīdzinājumā ar rudeni ir nedaudz palielinājusies, bet kopumā paredzams, ka tā saglabāsies neliela. EK prognozē, ka novēlotā atveseļošanās turpinās mazināt kopējo pieprasījuma spiedienu uz cenām.
EK atzīmēja, ka 2021. gadā to īslaicīgi pastiprinās pozitīvs bāzes efekts enerģijas inflācijas jomā, nodokļu pielāgojumi, jo īpaši Vācijā, un pastiprināta pieprasījuma ietekme, kas skars dažus atlikušos piedāvājuma ierobežojumus. Savukārt 2022. gadā, piedāvājumam pielāgojoties un bāzes efektam samazinoties, paredzams, ka inflācija atkal kļūs mērena.
EK skaidroja, ka ar prognozi saistītie riski kopš rudens ir kļuvuši līdzsvarotāki, tomēr tie joprojām ir lieli. EK ieskatā, tie ir galvenokārt saistīti ar pandēmijas attīstību un vakcinācijas kampaņu panākumiem. Pozitīvie riski ir saistīti ar iespēju, ka vakcinācijas procesa rezultātā izplatības ierobežošanas pasākumi tiks atviegloti ātrāk, nekā paredzēts, un tādēļ notiks agrāka un spēcīgāka atveseļošanās.
Arī "Next Generation EU" - ES atveseļošanas instruments, kura galvenais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms, - varētu veicināt spēcīgāku izaugsmi nekā bija prognozēts, jo iecerētais finansējums šajā prognozē lielākoties vēl nav iekļauts, atzīmēja EK.
Kas attiecas uz negatīviem riskiem, EK akcentēja, ka pandēmija tuvākajā laikā varētu izrādīties noturīgāka vai smagāka, nekā ir pieņemts šajā prognozē, vai arī varētu aizkavēties vakcinācijas programmu izvēršana. Tas varētu kavēt izplatības ierobežošanas pasākumu atvieglošanu, kas savukārt ietekmētu paredzamās atveseļošanās laiku un spēku.
Pēc EK paustā, pastāv arī risks, ka krīze varētu atstāt dziļākas rētas ES ekonomikas un sociālajā struktūrā, jo īpaši saistībā ar plaši izplatītiem bankrotiem un darbvietu zaudēšanu. Tas arī kaitētu finanšu nozarei, palielinātu ilgstošu bezdarbu un saasinātu nevienlīdzību, secina EK.