Jauna tirdzniecības stratēģija: ES turpmāk gatava stingrāk aizstāvēt savas intereses  (16)

Risinot vienu no mūsu laika lielākajām problēmām un reaģējot uz iedzīvotāju gaidām, Komisija jaunās tirdzniecības stratēģijas centrā izvirza ilgtspēju, atbalstot fundamentālu ekonomikas pārveidi par klimata ziņā neitrālu. Stratēģija ietver vairākus pamatpasākumu, kas vērsti uz to, lai spēcinātu pasaules mēroga tirdzniecības noteikumus un veicinātu ES ekonomikas atveseļošanos.

"Komisija nosaka jaunu virzienu uz atvērtu, ilgtspējīgu un uzstājīgu Eiropas tirdzniecības politiku. Atvērta tirdzniecība palīdzēs mūsu uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, atgūties no Covid-19 krīzes. Taču atvērtai tirdzniecībai ir nepieciešams funkcionējošs globāls noteikumu kopums, tāpēc esam publicējuši ES plānu Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformai," norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Viņš piebilst, ka tajā pašā laikā tirdzniecības politikai ir pilnībā jāīsteno sava loma ES ekonomikas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā. "Esam paredzējuši vairākus pasākumus, kas atbalstīs šo divējādo pārkārtošanos," teic Dombrovskis.

Reaģējot uz pašreizējām problēmām, stratēģijā prioritāte ir būtiska Pasaules Tirdzniecības organizācijas reforma, tostarp globālas saistības tirdzniecības un klimata jomā, jaunus noteikumus digitālajai tirdzniecībai, stingrākus noteikumus konkurences izkropļojumu novēršanai un organizācijas sistēmas atjaunošanu strīdu izšķiršanā.

Komisija norāda, ka jaunā stratēģija stiprinās tirdzniecību, atbalstot digitalizācijas un klimata pārmaiņu jautājumus. Pirmkārt, sniedzot ieguldījumu Eiropas zaļās ekonomikas mērķu sasniegšanā. Otrkārt, novēršot nepamatotus tirdzniecības šķēršļus digitālajā ekonomikā, lai gūtu labumu no digitālajām tehnoloģijām tirdzniecībā. Nostiprinot savas alianses, piemēram, transatlantiskās partnerattiecības, un pievēršot lielāku uzmanību kaimiņvalstīm un Āfrikai, ES varēs labāk vadīt globālās pārmaiņas.

Vienlaikus ES pieņems stingrāku un pārliecinošāku pieeju attiecībā uz tirdzniecības nolīgumu īstenošanu un izpildi, cīnoties pret negodīgu tirdzniecību un risinot ilgtspējas problēmas. ES pastiprina centienus, lai nodrošinātu, ka tās līgumi sniedz vienotos ieguvumus darba ņēmējiem, lauksaimniekiem un pilsoņiem.

"Lai aizstāvētu sevi tad, ja citas iesaistītās puses neievēro noteikumus, ES veiks pasākumus, kas padarīs to stingrāku un uzstājīgāku. Mēs stiprināsim mūsu rīcībā esošos instrumentus, lai aizstāvētu savas tiesības un vērtības un pasargātu sevi no negodīgas tirdzniecības prakses," teic Dombrovskis.

Šīs stratēģijas pamatā ir plaša un iekļaujoša sabiedriskā apspriešana, kas ietver vairāk nekā 400 dažādu ieinteresēto personu iesniegumus, sabiedriskus pasākumus gandrīz katrā dalībvalstī un ciešu sadarbību ar Eiropas Parlamentu, ES valdībām, uzņēmumiem un sabiedrību.

Tirdzniecība ir liela ES ekonomikas daļa. Tā nodrošina atbalstu daudzām darbvietām un sniedz plašākas izvēles iespējas patērētājiem. Starptautiskā tirdzniecība veicina mūsu un mūsu globālo partneru labklājību. Pēdējās desmitgadēs ES ir bijusi liela ieguvēja no savstarpēji savienotās globālās ekonomikas, jo ārējā tirdzniecība veido gandrīz 35% no savienības iekšzemes kopprodukta (IKP), bet uzkrāto ārvalstu tiešo ieguldījumu vērtība ES attiecībā pret IKP ir 40%. Pirms Covid-19 krīzes ES atvērtība bija viena no lielākajām pasaulē, proti, 35 miljoni darbvietu Eiropā bija atkarīgas no eksporta, bet 16 miljoni – no ārvalstu ieguldījumiem. Pašlaik katra septītā darbvieta ir atkarīga no eksporta; tas ir par divām trešdaļām vairāk nekā 2000. gadā.

Tirdzniecības politika ne vien nodrošina ekonomiskus ieguvumus, bet tai ir arī liela nozīme ES vērtību un standartu popularizēšanā un aizsardzībā gan pašu mājās, gan ārvalstīs. Tirdzniecības politika, kas, pārstāvot 450 miljonu patērētāju tirgu, pauž vienotu nostāju, ir svarīgs līdzeklis, kā Eiropai uzņemties vadošu lomu pasaules mērogā. Vērtību popularizēšana (arī saistībā ar cilvēktiesībām, vidi/ klimatu, sociālajām un darba tiesībām, ilgtspējīgu attīstību un dzimumu līdztiesību) ir kļuvusi par neatņemamu daļu no eiropiešu apņemšanās veidot ilgtspējīgāku un atbildīgāku tirdzniecības politiku.

Turklāt pašlaik ES kopīgā tirdzniecības politika gan ārēji, gan iekšēji darbojas arvien sarežģītākā vidē. Lai reaģētu uz šīm problēmām, būs jāveido ar ES ārējām un iekšējām prioritātēm saskaņotāka un integrētāka tirdzniecības politika. Ārēji tirdzniecība ir arvien vairāk pakļauta starptautisko attiecību nepastāvībai. Saspīlējums starp galvenajām pasaules ekonomikām, unilaterālisma un ekonomiskā nacionālisma pieaugums, izteiktāka valsts iesaistīšanās ekonomikā, tirdzniecības politikas izmantošana par ieroci ekonomisku vai ģeopolitisku mērķu sasniegšanai – visi šie faktori ir vājinājuši globālās pārvaldības struktūras kopumā un jo īpaši uz daudzpusējiem noteikumiem balstīto kārtību.

Iekšēji ir mazinājusies pārliecība, ka globalizācijas un tehnoloģisko pārmaiņu sniegtie ieguvumi tiek sadalīti taisnīgi un visās vērtību ķēdēs, ekonomikas nozarēs un sabiedrībā kopumā. Turklāt ES iedzīvotāji arvien vairāk atbalsta stingrāku klimata pārmaiņu un ilgtspējas programmu. Tirdzniecības politikai proaktīvi jāpopularizē starptautiskie vides, sociālie un labas pārvaldības standarti partnervalstīs, kā arī jānodrošina, lai tirdzniecība negrautu mūsu pašu ES vērtības un standartus. Tirdzniecības politikai jāpalīdz risināt paaudzes problēmas, kas saistītas ar zaļo un digitālo pāreju, kā tās noteiktas Komisijas politiskajās prioritātēs. Covid-19 krīze ir vēl vairāk saasinājusi šīs problēmas.

ES ir atvērta ekonomika, savienības vidējā tarifa likme ir 5,1%, kas ir līdzīga citām attīstītājām valstīm, piemēram, ASV. Salīdzinājumam, Ķīnā vidējais tarifa likme ir 7,6%, Indijā – 17,6%. 2019. gadā ES eksportēja preces un pakalpojumus 3,1 triljona eiro apmērā, bet importēja – 2,8 triljonu eiro apmērā. Ārējā tirdzniecība veido 43% no ES IKP. Salīdzinot ar ASV un Ķīnu, ES ir lielākais tirdzniecības partneris 74 valstīm, piemēram, Āzijai, Āfrikai, ASV, Rietumu Balkānu valstīm un kaimiņvalstīm. Ķīna ir lielākais tirdzniecības partneris 66 valstīm, bet ASV – 31 valstij. Ārējā tirdzniecība atbalsta 35 miljonus darba vietu ES. ES ir parakstījusi 46 tirdzniecības līgumus ar 78 partneriem.