Pasažieru plūsma Eiropas lidostās sarukusi līdz 1995. gada līmenim  (10)

Pērn lidostās apkalpoti 728 miljoni pasažieru 2020. gadā, salīdzinot ar 2,4 miljardiem 2019. gadā, tādējādi pasažieru plūsma Eiropas lidostās ir sarukusi līdz 1995. gada līmenim.

"Neviena nozare nevar izturēt šādu triecienu bez atbalsta. Lai gan atsevišķas valstis ir sniegušas finansiālu atbalstu savām lidostām, tomēr visā Eiropā kopumā šim mērķim atvēlēti tikai 2,2 miljardi eiro. Tie ir vien 8% no ienākumiem, ko lidostas zaudēja pagājušā gadā," saka ACI EUROPE ģenerāldirektors Olivjērs Jankovecs (Olivier Jankovec).

"Ņemot vērā, ka pasažieru plūsma pēdējās nedēļās turpina samazināties un nav saskatāmas nekādas atkopšanās izredzes, ir jādara daudz vairāk. Palīdzība lidostām ir būtiska, lai atjaunotu savienojamību un efektīvi atbalstītu vietējās un reģionālās kopienas un tūrismu. Ir arī svarīgi nodrošināt lidostu spēju investēt nākotnē. Bez lielāka finansiāla atbalsta ieguldījumi lidostu dekarbonizācijā, digitalizācijā un SESAR (Single European Sky ATM Research) (Eiropas Vienoto debesu (Single European Sky) tehnoloģiskais pamats) ieviešanā ir apdraudētas," norāda Jankovecs.

Eiropas Savienības (ES) lidostas, kurās pasažieru skaits samazinājies par 1,32 miljardiem jeb 73%, Covid-19 krīze ietekmējusi smagāk nekā lidostas ārpus ES bloka, kur pasažieru skaits pērn samazinājies par 400 miljoniem jeb 61,9%. Tas galvenokārt ir saistīts ar vietējo tirgu lielumu un relatīvo noturību galvenokārt Krievijā, bet arī Turcijā, apvienojumā ar mazāk stingriem ceļošanas un citiem ierobežojumiem salīdzinājumā ar ES tirgu.

Atšķirīgais sniegums ES un ārpus ES tirgū kļuva redzams gada otrajā pusē. Lai gan 2. ceturksnī pasažieru satiksme gandrīz pilnībā apsīka gan ES, gan arī ārpus ES lidostās (attiecīgi -97,3% un -93,3%), 4. ceturksnī samazinājums ES lidostās sasniedza -83,8% salīdzinājumā ar -63,9% valstīs, kas nav ES dalībvalstis. Arī tas galvenokārt izrietēja no iekšzemes pasažieru pārvadājumu relatīvās noturības ārpus ES esošajā tirgū (-39,8%), salīdzinot ar ES tirgu (-72,9%), tomēr ārpus ES strādājošās lidostas pārspēja ES gaisa ostas arī starptautiskajos pasažieru pārvadājumos (attiecīgi -78,2% un -86,6%).

Arī ES robežās pasažieru pārvadājumu zaudējumu apjoms ir bijis dažāds atkarībā no valstu iekšējā tirgus lieluma un/vai valstīs noteikto aizliegumu un ceļošanas ierobežojumu apjoma.

Tā rezultātā Austrijas, Čehijas, Somijas, Ungārijas, Īrijas, Slovēnijas un Slovākijas lidostās 2020.gada 4.ceturksnī pasažieru pārvadājumu apjoma samazinājums joprojām pārsniedz 90%, savukārt Vācijas un Lielbritānijas lidostās tikai nedaudz mazāk (attiecīgi -87,9% un -86,6%). Tikmēr lidostas Bulgārijā (-69%), Francijā (-78.1%), Grieķijā (-72,1%) un Portugālē (-77,2%) 4. ceturksnī zaudēja nedaudz mazāk pasažieru nekā vidēji ES.

Ārpus ES pandēmija mazāk ietekmējusi lidostas lielajos Krievijas (-44,2%) un Turcijas (-60,7%) tirgos, savukārt vissmagāk cietušas Islandes (-96,2%) un Gruzijas (-94,8%) lidostas.

Pandēmijas negatīvo ietekmi vienlīdz spēcīgi izjutuši gan pieci lielākie Eiropas gaisa satiksmes centri, kur pasažieru skaits sarucis par -71,3%, gan mazākās reģionālās lidostas ar 69,4% pasažieru skaita kritumu.

Pieci 2019. gada Eiropas lielākie gaisa satiksmes mezgli – Londonas Hītrovas lidosta, Parīzes Šarla de Golla lidosta, Amsterdamas Šipolas lidosta, kā arī Frankfurtes un Stambulas lidostas – 2020. gadā kopā ir zaudējuši 250 miljonus pasažieru. Vislielāko pasažieru skaita kritumu piedzīvojusi Frankfurte (-73,4%), kurai cieši seko Londonas Hītrova (-72,7%), Amsterdamas Šipola (-70,9%), Parīzes Šarla de Golla lidosta (-70,8%) un Stambula (-59,6%).

Līdz 2020. gada 4. ceturkšņa beigām tikai Stambula saglabājusi vietu Eiropas lidostu TOP5, kļūstot par Eiropas noslogotāko lidostu. Tai seko Stambulas Sabiha Gocken lidosta un visas trīs Maskavas lidostas – Šeremetjeva, Domodedova un Vnukova.

Kravu pārvadājumi Eiropas lidostās 2020. gadā samazinājās par -11,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritumu piedzīvojot gan ES (-12,1%), gan ārpus ES lidostās (-9,9%). Kravu pārvadājumu atkopšanās paātrinājās no pagājušā gada septembra, decembrī sasniedzot nedaudz pozitīvu rezultātu.

Starp desmit lielākajām Eiropas kravu lidostām pārvadājumu apjoms pieaudzis tikai Lježas (+23%), Leipcigas Halles (+12%), Luksemburgas (+6%) un Kolnas-Bonnas (+5%) lidostās.