Tādējādi tas ir pirmais deficīts kopš 2013. gada un augstākais budžeta deficīts kopš Vācijas apvienošanās pirms 30 gadiem, liecina Vācijas statistikas biroja dati.
Vācija spējusi spēcīgi turēties pretī pandēmijas ietekmei, daļēji dēļ spēcīgā eksporta pieprasījuma no Ķīnas, taču pandēmija līdz šim prasījusi vairāk nekā 77 tūkstošu cilvēku dzīvību.
Publiskie tēriņi pieauguši par 12,1% līdz 1,7 triljoniem eiro, savukārt nodokļu ieņēmumi saruka par 3,5% līdz 1,5 triljoniem eiro. Tēriņi turpina pieaugt, un Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs pagājušajā mēnesī sacīja, ka darīs visu, kas nepieciešams, lai Vācija tiktu ārā no ekonomikas krituma.
Patlaban Vācija diezgan neveiksmīgi cenšas cīnīties ar pandēmijas trešo vilni, un līdz pat šī mēneša beigām plāno atstāt spēkā ierobežojumus bāriem, kino un citiem uzņēmumiem.
Tiesa gan, to cilvēku skaits, kuri strādā saīsinātu darba laiku, pagājušajā mēnesī samazinājās, ko veicināja ražošanas sektors, kas guvis labumu no eksporta.
Vācijā valdība uzņēmumiem ļāvusi samazināt darbinieku darba stundas, piedāvājot subsīdijas, lai izvairītos no masveida atlaišanām. Martā darbinieku skaits, kuri strādāja saīsinātu darba laiku, sasniedza 2,7 miljonus, salīdzinot ar 2,9 miljoniem iepriekš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
