Baltkrievija pēdējā laikā vairs negūst no Baltijas valstīm ieņēmumus par Astravjecas atomelektrostacijā (AES) ražoto enerģiju, ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.
Tomēr viņš piebildis, ka šāda Lietuvai labvēlīga situācija varētu būt pārejoša, tādēļ ir svarīgi turpināt sarunas ar Latviju un Igauniju par Baltijas valstu trīspusējo metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar Krieviju.
Kā iepriekš lēsa Lietuva, Baltkrievijas kodolspēkstacijai sākot komerciālu elektroenerģijas ražošanu, janvārī vien Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecība ar Krieviju pa Latvijas starpsavienojumiem pieaugusi 3,5 reizes.
Februāra sākumā Kreivis paziņoja, ka Lietuva jau samaksājusi gandrīz četrus miljonus eiro par Astravjecas elektroenerģiju, kuru tā vēlas pilnībā bloķēt, un, ja elektroenerģijas tirdzniecība starp Krieviju un Latviju paliks pašreizējā līmenī, gada laikā šī summa sasniegtu 120 miljonus eiro, tādējādi palīdzot finansēt turpmāko Astravjecas AES celtniecību.
Kā viņš tagad sacījis ziņu aģentūrai BNS, šobrīd izjukusi elektroenerģijas plūsmu apmaiņas sistēma, kurā piedalījās arī Ukraina, kura februāra nogalē dažādu iemeslu dēļ pārstāja pirkt elektroenerģiju no Baltkrievijas.
"Shēma ir tāda, ka Ukrainas veiktā Krievijas elektroenerģijass iegāde tiešā veidā saistīta ar elektroenerģijas eksportu uz Lietuvu, jo abas šīs plūsmas tiek apmainītas, savstarpēji ieskaitītas. Kad Ukraina pārtrauca pirkt Baltkrievijas elektroenerģiju - uzsveru, komerciāli, jo fiziskas plūsmas [no Baltkrievijas uz Ukrainu] nebija, uz Ukrainu visu laiku virzījās Krievijas plūsma, - tad plūsma no Baltkrievijas uz Lietuvu automātiski tika pārtraukta," norādījis ministrs.
"Šī agrākā shēma nozīmēja plūsmu apmaiņu - Ukraina pirka Baltkrievijas, taču reāli Krievijas elektroenerģiju un maksāja Baltkrievijai, bet Baltijas valstis caur Latviju pirka Krievijas, taču reāli Baltkrievijas elektroenerģiju un maksāja Krievijai," viņš skaidrojis.
Taču februārī, pēc ministra teiktā, situācija mainījusies un tagad Baltkrievija patērē visu saražoto elektroenerģiju.
Kā aģentūra BNS uzzinājusi no drošiem avotiem, Ukraina maksājumus Baltkrievijai pārtraukusi ne gluži bez Lietuvas pūliņiem un Minska, nesaņemot naudu par eksportēto elektroenerģiju, esot apturējusi tās eksportu.
"Tādēļ var teikt, ka (..) vairāk nekā pusotru mēnesi mums nav importa no Baltkrievijas un mēs nemaksājam par Astravjecas AES [turpmāko] celtniecību. (..) Tagad [Krievijas eksporta operators] "Inter RAO" nevēlas tirgot Baltkrievijas elektroenerģiju, jo dokumentos, ar kuriem notiek apmaiņa BRELL elektroapgādes lokā, šīs lietas tūdaļ parādītos," norādījis Kreivis.
Vienlaikus viņš pieļāvis, ka tāda Lietuvai labvēlīga situācija varētu būt pārejoša, tādēļ sarunas ar abām pārējām Baltijas valstīm par trīspusējo metodiku nezaudē aktualitāti.
"Mēs ar pašreizējo situāciju esam apmierināti, bet metodika, kādu piemēro Igaunija un Latvija, pieļauj, ka nākotnē (..) var atkārtoties situācija, kāda bija no decembra vidus līdz februāra vidum," izteicies ministrs.
Lietuva cer līdz jūnija beigām vienoties ar Latviju un Igauniju par solidāru un efektīvu Astravjecas AES boikotu.
Lietuva uzskata, ka metodika elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm, ko pērn izsrādāja trīs Baltijas valstis, bet vienpusējā kārtā apstiprināja tikai Latvija un Igaunija, nenovērš Baltkrievijas elektroenerģijas nokļūšanu Baltijas valstīs, tādēļ Lietuva nav šo metodiku apstiprinājusi un tās vietā piedāvā jaunu.
Tomēr Latvijas amatpersonas marta beigās aģentūrai BNS vēlreiz apliecināja, ka tām nav informācijas, ka Baltijas valstu tirgū būtu nonākusi elektroenerģija no Baltkrievijas. Latvijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns norādīja, ka efektīvi darbojas divu soļu sistēma, kam jāgarantē, ka elektroenerģija tirgū nonāk no Krievijas, nevis Baltkrievijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
