Šajā gadā oglekļa emisiju apjoms varētu piedzīvot otru straujāko pieaugumu vēsturē, jo pasaules valstis, cenšoties veicināt atgūšanos no Covid-19 recesijas, ieguldīs lielus naudas apjomus fosilajā kurināmajā, atsaucoties uz Starptautisko Enerģētikas aģentūru, raksta "The Guardian".
Šis būs otrs straujākais kāpums pēc finanšu krīzes, un nenāks par labu klimata plānu īstenošanai, brīdinājuši aģentūras pārstāvji.
Emisiju pieaugumu lielā mērā veicina ogļu izmantošanas pieaugums, īpaši Āzijā, bet arī ASV. Ogļu pieprasījuma atgūšanās rada bažas vides aizstāvju un citu organizāciju pārstāvju vidū, jo patēriņš pieaug, neraugoties uz to, ka atjaunojamās enerģijas cenas sarūk un nereti tā ir lētāka nekā ogļu cena.
"Šī ir šokējoša situācija. No vienas puses, valdības saka, ka klimata pārmaiņas ir viņu prioritāšu lokā, taču, no otras puses, var novērot otru straujāko emisiju pieaugumu vēsturē. Šis fakts rada vilšanos," atzinis aģentūras vadītājs Fatihs Birols.
Ja valstis vēlas samazināt globālo sakaršanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, emisijas desmit gadu laikā jāsamazina par 45%. Tas nozīmē, ka 2020. gadam jābūt pagrieziena punktam. Taču pašreizējo emisiju apjoms nozīmē, ka starta punkts nepavisam nav labs, atzinis Birols.
Viņš salīdzinājis pašreizējo emisiju apjomu ar periodu pēc finanšu krīzes, kad 2010. gadā emisijas auga par vairāk nekā 6%, jo valstis centās stimulēt savas ekonomikas ar lētas fosilās enerģijas palīdzību. "Izskatās, ka esam atpakaļ uz tā paša ceļa, lai atkārtotu tās pašas kļūdas," brīdinājis Birols, piebilstot, ka viņš šoreiz ir vairāk sarūgtināts nekā iepriekšējā reizē.
Pagājušajā gadā emisiju apjoms saruka par rekordlieliem 7%, ko var saistīt ar ierobežojumiem, taču līdz pērnā gada beigām tās bija atguvušās, un atsevišķās teritorijās pat pārsniedza 2019. gada līmeni.
Aģentūras aplēses liecina, ka 2021. gadā emisiju apmēri visdrīzāk būs mazāki nekā 2019. gadā, taču tie pieaugs, savukārt nākamgad, atjaunojoties aviosatiksmei, pieaugums varētu būt vēl lielāks.
Pasaules enerģētikas pārskatā, kas publicēts otrdien, aģentūras eksperti prognozē, ka globālās oglekļa emisijas no enerģētikas ražošanas šogad pieaugs par 1,5 miljardiem tonnu jeb 5% līdz 33 miljardiem tonnu oglekļa dioksīda. Pēc vairāk nekā piecus gadus ilguša krituma pasaules ogļu pieprasījums šogad varētu pieaugt par 4,5%, tuvojoties 2014. gadā sasniegtajam rekordam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
