Dānijas un Igaunijas uzņēmumi veidos vēja parku Rīgas jūras līcī  (79)

2020. gada septembrī Latvijas un Igaunijas valdības pārstāvji parakstīja saprašanās memorandu par atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu. Tādējādi, ievērojot to, ka ir izveidots atbalstošs normatīvais regulējums atkrastes vēja parku izstrādei, "Ørsted" un "Enefit" partnerība paredz sniegt atbalstu Baltijas valstu valdībām to oglekļa emisiju samazināšanas plānu īstenošanā.

"Enefit" norāda, ka atkrastes vēja parki piedāvā skaidru risinājumu, lai līdz 2030. gadam Baltijā nodrošinātu augstu elektroenerģijas ražošanas kapacitāti bez oglekļa dioksīda emisijām. Saprašanās memoranda ietvaros "Enefit" un "Ørsted" plāno izveidot kopuzņēmumu atkrastes vēja enerģijas iespēju apgūšanai Baltijas valstīs, kas ietvers arī "Liivi" atkrastes vēja parka projektu Igaunijas Rīgas jūras līča daļā.

"Ørsted" ir iesniedzis pieteikumu par teritorijas apgūšanu Latvijas ūdeņos "Liivi" vēja parka projekta izpētei un attīstībai. Izmantojot šīs teritorijas, partnerības mērķis ir hibrīda pārrobežu risinājuma izveide, kas savienotu atkrastes vēja parku gan ar Latviju, gan Igauniju un ļautu izmantot šo vēja parku saražotās enerģijas pārvades kabeļus kā starpsavienojumu starp abām valstīm.

"Ørsted" kontinentālās Eiropas reģiona vadītājs Rasmuss Erbē (Rasmus Errboe) teic, ka līdz ar atbilstoša normatīvā regulējuma ieviešanu, jūrā izvietoti vēja parki līdz 2030. gadam var nodrošināt Latvijai un Igaunijai lielu videi draudzīgi ražotas enerģijas apjomu. Atkrastes vēja parku vēriens padara tos ideāli piemērotus pārrobežu hibrīdrisinājumiem, tāpēc uzņēmums atzinīgi vērtē Igaunijas un Latvijas sadarbību, liekot pamatus kopīgai atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstībai šajā reģionā. Baltijas jūras reģions kļūst par atkrastes vēja parku attīstības centru, kas ievērojami veicinās gan šī reģiona, gan Eiropas kopējos centienus ekonomikas dekarbonizācijai. Baltijas valstis lielā mērā var nodrošināt savu patēriņu ar atjaunīgo enerģija, kas iegūta no jūras vēja.

Kā uzsver "Eesti Energia" valdes priekšsēdētājs Hando Suters, uzņēmuma stratēģiskais mērķis ir palielināt atjaunīgās enerģijas ražošanu: "Mēs jau vairāk nekā 10 gadu strādājam pie vēja parka izveides Rīgas jūras līcī, kas mums ir devis labas zināšanas par vietējiem jūras vēja apstākļiem un sniedz stabilas izejas pozīcijas, lai šīs sadarbības ietvaros sasniegtu ambiciozos Baltijas valstu 2030. gada mērķus. Ir būtiski, lai atkrastes vēja parki tiktu attīstīti videi draudzīgā veidā, iesaistot arī vietējās kopienas, lai tās varētu izmantot vēja parka sniegtās iespējas. Atkrastes vēja parku būvniecība, piemēram, "Liivi" projekts vai Hījumā projekts Igaunijas Ziemeļrietumos, varētu veicināt jaunas nozares izveidošanu ar profesionālām kompetencēm un augsti kvalificētām ilgtermiņa darba vietām enerģētikas, transporta un loģistikas jomā. Šāda mēroga atkrastes vēja parka būvniecības laikā tiks radīts tūkstošiem darba vietu, tostarp Igaunijā un Latvijā," norāda Suters.

"Enefit" skaidro, ka atkrastes vēja parki piedāvā skaidru un zaļu risinājumu, kas atbalsta Igaunija un Latvijas desinhronizēšanos no Krievijas tīkla, kā arī Igaunijas plānu pakāpeniski pārtraukt degslānekļa izmantošanu enerģijas ražošanā. Atkrastes vēja enerģija ir vispiemērotākais risinājums liela mēroga atjaunīgas enerģijas avotam, lai nodrošinātu augstu elektroenerģijas piegādes drošību abām valstīm.

Eiropas Savienības atjaunīgās enerģijas stratēģija paredz paaugstināt Eiropas atkrastes vēja enerģijas ražošanas kapacitāti no pašreizējiem 12 gigavatiem līdz vismaz 60 gigavatiem 2030. gadā un 300 gigavatiem 2050. gadā. Baltijas jūras reģions ar vairāk nekā 90 gigavatu lielu vēja enerģijas ieguves potenciālu var sniegt nozīmīgu pienesumu šī mērķa sasniegšanā. Tādēļ 2020. gadā Eiropas Savienības ietvaros tika parakstīta deklarācija par Baltijas jūras valstu sadarbību atkrastes vēja enerģijas jomā, lai veicinātu atkrastes vēja projektu izveidi nacionālo un starptautisko klimata mērķu sasniegšanai.