Pieaugot attālinātā darba nozīmei, pieprasījums pēc papildus vietas darba telpas iekārtošanai mājoklī ir devis savu artavu cenu pieaugumā, un dažādi centrālo banku īstenotie ārkārtas monetārās stimulēšanas pasākumi ekonomiku balstīšanai ielējuši savu daļu eļļas ugunī, atzīst eksperti.
"Tas, ko mēs sākotnēji gaidījām – līdzīgas norises kā 2008. gadā – ka cenas saruks," stāsta starptautiskās īpašumu konsultēšanas kompānijas "Knight Frank" pārstāve Keita Evereta-Alana, piebilstot, ka "nebija ne jausmas, ka valdības tik lielā apmērā balstīs tirgu".
Kā liecina "Global Property Guide" pētījums, Berlīnē pērn īpašumu cenas vidēji pieaugušas par 11%, turklāt nozīmīga problēma ir augošās īres maksas, jo tikai aptuveni 17,4% iedzīvotāju pieder sava māja vai dzīvoklis. Vācijā kopumā aptuveni 50% iedzīvotāju īrē mājokli, un augošās īres izmaksas "apēd" aizvien nozīmīgāku ienākumu daļu.
Stokholmā, Luksemburgā, Maskavā un Bratislavā īpašumu cenas pēdējo 12 mēnešu laikā augušas divciparu skaitļa apmērā, taču ir pilsētas, piemēram, Madride, kur cenas sarukušas.
Šveices bankas "UBS" analītiķi uzskata, ka Minhenes, Frankfurtes, Amsterdamas, Parīzes un Cīrihes īpašumu tirgū pastāv cenu burbuļa risks. Četrās no 12 pilsētām, kas iekļautas "UBS" "Global Real Estate Bubble Index", īpašumu cenas ir pārvērtētas, tostarp, Stokholmā, un tikai Varšavā, Milānā un Madridē tās atbilst esošajai tirgus situācijai.
"Īstermiņā vienīgais risinājums (iedzīvotājiem) ir aizņemties aizvien vairāk un vairāk, un tā ir satraucoša tendence ne tikai privātpersonu kontekstā, bet visas sabiedrības kontekstā," uzskata Zviedrijas centrālās bankas vadītājs Stefans Ingvess.
Daudzas valstis patlaban domā par risinājumiem, kā iedzīvotājiem padarīt pieejamākus mājokļus un vienlaicīgi stimulēt ekonomiku. Lielbritānijā valdība aprīlī atbilstoši atveseļošanās plānam pēc Covid-19 paziņojusi par plāniem tukšos birojus pārveidot par mājokļiem, kā rezultātā līdz 2030. gadam varētu tikt izveidoti 1500 jauni mājokļi. Šogad valdība arī ieviesusi likumus, kas atvieglo tukšu veikalu telpu pārveidi par mājokļiem.
Bijušās Berlīnes Tēgeles lidostas vietā, kas tika slēgta pērnā gada novembrī, pilsētas amatpersonas plāno uzbūvēt vairāk nekā 5000 dzīvokļus. "Vidējā termiņā mums ir papildu nepieciešami aptuveni 200 000 dzīvokļu," norādījuši Berlīnes pārstāvji.
Eiropas Centrālās bankas pārstāvji ir iepazinušies ar lokālajiem iespējamiem cenu burbuļiem, taču norāda, ka nav sistemātiska pārvērtēšana mājokļu tirgū. Tāpat ECB pārstāvji aicinājuši vietējos regulatorus rīkoties saistībā ar burbuļu novēršanu, jo centrālajai bankai nav rīku, lai tiktu galā ar lokālām problēmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!