Алесь Пилецкий
2020. gadā Baltkrievijas ekonomika secīgi piedzīvoja trīs šokus. Vispirms – konflikts ar Krieviju par naftas cenām, tam sekoja Covid-19 un politiskā krīze, kas saistīta ar prezidenta vēlēšanām, masu protestiem un represijām. Melnās strīpas gals pagaidām nav saskatāms.

Kā valsts ekonomika pārcietusi teju pusotru gadu ilgo pastāvīgo šoka stāvokli? Kāds Baltkrievijai būs 2021. gads? "Delfi Bizness" aprunājās ar BEROC – Baltkrievijas vadošā neatkarīgā akadēmiski pētnieciskā ekonomisko pētījumu centra – ekspertiem.

Pusgadu ilgs šoks: nafta un vīruss

2020. gads Baltkrievijā sākās ar konfliktu par Krievijas naftas cenām. "Krievija faktiski pārstāja piegādāt Baltkrievijai naftu, bet tā ir būtiska Baltkrievijas importa un eksporta prece. Pārstrādes rūpnīcu noslodze bija minimāla. Šis mūsu ekonomikai bija ievērojams šoks," atzīst BEROC Ekonomikas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Ļevs Ļvovskis. Par to, ka "tas bija samērā sāpīgi", runā arī BEROC akadēmiskā direktore Katerina Bornukova: "Ekonomika sāka samazināties jau 2020. gada pirmajā ceturksnī. Otrajā ceturksnī jautājums ar naftas piegādēm tika atrisināts. Bet tad sākās pandēmija."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!