Arī Beļģija konfiscējusi aktīvus Magņitska lietā

Beļģijas tiesnesis Bruno de Haus arestējis ieņēmumus no kāda dzīvokļa pārdošanas ieņēmumiem Beļģijas pilsētā Antverpenē. Lietā izvirzītas apsūdzības diviem Krievijas pilsoņiem – Sergejam Medvedevam un Irinai Terkinai, atklāj "EUobserver".

Kaut arī šie lēmumi pieņemti pagājušajā gadā, izmeklēšana aizvien ir konfidenciāla, un fonda "Hermitage Capital" pārstāvji par notikumu attīstību uzzinājuši tikai pagājušajā nedēļā.

"Hermitage Capital Management " apstiprina, ka Beļģijas varas iestādes ir konfiscējušas ieņēmumus no īpašuma pārdošanas Antverpenē, ko iegādājies Krievijas pilsoņu pāris (Medvedevs un Terkina), portālam "EUobserver" sacījis fonda pārstāvis.

"Nav zināms, kur patlaban atrodas Krievijas pilsoņi," sacījis Karels De Mēsters, Beļģijas juridiskās kompānijas "Van Cauter Advocaten" jurists, kurš pārstāv "Hermitage".

"Mēs lūdzām tiesnesi veikt papildu izmeklēšanu. Ja Beļģijā aizvien atrodas ieņēmumi no naudas atmazgāšanas, tad, protams, mēs lūgsim arī tos arestēt," viņš piebildis.

Darījumā iesaistīts kāds dzīvoklis Antverpenes vecpilsētā, Black Sister ielā. Krievijas pilsoņi to iegādājās 2008. gadā un ar ievērojamu peļņu pārdeva 2019. gadā. Šī nauda ir daļa no 4 miljoniem eiro, ko Beļģijas bankās atmazgāja Krievijas amatpersonas un mafija.

Savukārt tā ir tikai maza daļa no aptuveni 200 miljoniem eiro, kas tika atmazgāti vairākās ES valstīs pēc tam, kad noziedzīga grupa to pēc Magņitska nāves ieguva no "Hermitage" fonda Krievijā.

Izsekošana naudai palīdzēja atmaskot lielāko naudas atmazgāšanas skandālu ES vēsturē – 200 miljardu eiro "Danske Bank" afēru 2018. gadā.

ES un ASV Magņitska lietā pieņēmušas ievērojamas cilvēktiesību sankcijas. Laika gaitā arī Igaunijas, Francijas, Nīderlandes, Šveices un ASV varas iestādes konfiscēja līdzekļus, kuru kopējais apjoms pārsniedz 40 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka arī Latvija pievienojās šīm valstīm pagājušajā nedēļā, kad tiesībsargājošās institūcijas konfiscēja dzīvokli Rīgā. "Nekustamais īpašums tika konfiscēts pēc tam, kad atklāts, ka tas iegūts par naudu, kas saistīta ar Magņitska lietu," portālam "EUobserver" sacījis Latvijas Valsts policijas ekonomisko noziegumu lietu vadītājs Pēteris Bauska. Viņš skaidrojis, ka nekustamo īpašumu iegādājies Krievijas pilsonis, pretī saņemot termiņuzturēšanās atļauju.

Latvijas gadījums atgādinājis Beļģijas lietu, kad sabiedrībā nezināmi cilvēki iegādājas ikdienišķas lietas vai īpašumus, lai izvairītos no uzmanības un kontroles.

Abos gadījumos nolaupītie līdzekļi ieplūduši caur bankām Kiprā, Igaunijā un Latvijā dīvainu čaulas kompāniju vārdā.

"Finansējums īpašuma iegādei saņemts no čaulas uzņēmuma Kiprā, kuru kontrolēja ar noziedzīgu grupējumu saistīts Krievijas pilsonis Dmitrijs Klujevs," skaidrojis Bauska.

Tiesa gan, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu sarežģītības dēļ to risinājumam var būt nepieciešami daudzi gadi, jo shēmas veidotas tā, lai naudu būtu grūti izsekot.

"Naudas plūsma ārzonas uzņēmumu kontos bija intensīva un tika apvienota ar citiem līdzekļiem, lai to būtu grūtāk izsekot," skaidrojis Bauska. "Šis ir "laundromāts", kurā iesaistītas simtiem kompānijas, caur kuru kontiem nauda ieplūdusi vismaz sešās Latvijas bankās," viņš atzinis.

Magņitska lieta daļēji ievilkusies arī tādēļ, ka ne visi piedalās izmeklēšanā. Piemēram, Latvijā policijas īstenotajā operācija iesaistījās vismaz 10 ārvalstu tiesībsargājošās iestādes, pastāstījis Bauska. Viņš gan nav atklājis, vai Kipra palīdzējusi Latvijai, taču Kiprā, kur Klujevam, iespējamam Krievijas darījumu vadītājam, piederēja īpašumi un banku konti, nav neviens vēl arestēts vai apsūdzēts.

Tikmēr Krievijas pārstāvji izdarījuši spiedienu uz Kipru, lai tā pārtrauktu "Hermitage" juristu darbību Nikosijā, un mēģinājusi jaukt pēdas ES varas iestādēm, sniedzot dezinformāciju, piemēram, apgalvojot, ka "Hermitage" īpašnieks Bils Brauders bijis ASV spiegs, kurš pats nogalinājis Magņitski.

"Līdz šim nevienam Kiprā nav izvirzītas apsūdzības vai iesaldēti kādi aktīvi," Brauders sacījis "EUobserver". "Vienīgais, kas noticis Kiprā, ir tas, ka valsts varas iestādes mēģināja sadarboties ar Krievijas prokuratūru pretrunīgajā lietā pret mani," viņš piebildis.

Tajā pašā laikā Latvijas pārstāvis sacījis, ka izmeklēšanas laikā uz Latviju no Krievijas puses netika izdarīts spiediens. "Tomēr savstarpējās juridiskās palīdzības pieprasījuma izpildē bijušas dažas problēmas, proti, Krievijas puse atklājusi faktus un sniegusi informāciju no sava skatupunkta," viņš atzinis.

Tas viss atstājis lauvas tiesu no nozagtajiem 200 miljoniem eiro cirkulējam ES finanšu sistēmā.

Tieši tāpēc naudas atmazgāšanai Beļģijā nav noilguma. "Nauda vienmēr maina īpašniekus, iegūst lielāku vērtību, un ar katru nākamo darījumu tiek uzskatīts, ka ir izdarīts jauns noziegums," iepriekš vietnei sacījis Beļģijas finanšu noziegumu daļas CTIF-CFI pārstāvis.

Magņitska izmeklēšanas lieta ir ieguvusi starptautisku nozīmi pēc tam, kad Krievijas jurists Sergejs Magņitskis atklāja krāpniecisko 230 miljonu ASV dolāru shēmu. Pēc tam, kad Sergejs Magņitskis sniedza liecības, minot noziedzīgajā nodarījumā iesaistīto Krievijas amatpersonu vārdus, viņš tika arestēts un nogalināts Krievijas cietumā.