Eiropā pērn visvairāk jaunu investīciju projektu piesaistījusi Francija

"Pandēmijas kontekstā šis ir vērtējams kā ļoti labs investīciju piesaistes sniegums, ņemot vērā, ka daudzās Rietumeiropas valstīs pērn IKP samazinājums bija 7 - 11% robežās. Pagājušā gada jauno projektu skaits ir zemākais pēdējo piecu gada laikā, taču tas joprojām ir augstāks kā jebkurā gadā laikā no 2005. – 2015. gadam. Eiropas pozīcijas investīciju piesaistē patiesībā ir īpaši spēcīgas tieši krīzes laikā, jo tieši starptautisku satricinājumu laikā investori it sevišķi meklē politiski stabilu, lielu un turīgu tirgu ar izglītotu un prasmīgu darba spēku, un attīstītu infrastruktūru," saka "EY" Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Visvairāk jaunu investīciju projektu pērn piesaistījusi Francija (985, par 18% mazāk kā 2019. gadā), kam seko Lielbritānija (975, par 12% mazāk kā 2019. gadā) un Vācija (930, par 4% mazāk kā 2019. gadā), Spānija (354, par 27% mazāk kā 2019. gadā) un Beļģija (227, par 15% mazāk kā 2019. gadā). Polijā, kas ierindojas sestajā pozīcijā, savukārt, pērn reģistrēts jaunu investīciju projektu pieaugums par 10%, sasniedzot 219.

20 vadošo investīciju piesaistes valstu lokā vislielākais ieguldījumu piesaistes kritums pērn bijis Ungārijā (- 54%), Serbijā (- 32%), Spānijā (-27%), Rumānijā (-27%) un Krievijā (-26%).

"EY" pētījums atklāj, ka, neskatoties uz pandēmijas krīzi, kopumā investori uzskata, ka Eiropas pievilcība tiešajām ārvalstu investīcijām tuvāko trīs gadu laikā uzlabosies – tam piekrīt 62% aptaujāto investoru, kamēr 31% uzskata, ka tā saglabāsies esošajā līmenī un tikai 5% domā, ka tā pasliktināsies.

Pētījumā investori norāda, ka tuvāko gadu laikā Eiropas izaugsmi investīciju piesaistē noteiks digitālās ekonomikas nozares (IT, telekomunikācijas, mediji) – tā uzskata 51% aptaujāto investoru. Vēl 36% investoru uzskata, ka investīciju izaugsmi virzīs "zaļās" enerģijas nozares, bet vēl 27% uzskata, ka pieaugums gaidāms veselības aprūpes jomās, bet 21% uzskata, ka izaugsmi noteiks auto un mobilitātes nozares.

Vērtējot valstis investīciju projektu uzsākšanai, kā galveno prioritāti investori izvirza politiskās un regulējošās vides stabilitāti valstī, ko par svarīgu uzskata 53% investoru, kam seko infrastruktūras – transporta, telekomunikāciju un enerģijas – stabilitāte un pieejamība, ko par prioritāti uzskata 44% investoru. Tāpat 44% investoru norāda, ka svarīga ir prasmju un darba spēka pieejamība valstī.

Kā būtiskākos riskus Eiropas investīciju pievilcībai tuvāko trīs gadu laikā investori min protekcioniska politikas sentimenta pieaugumu politiķu un iedzīvotāju vidū – tā uzskata 41% aptaujāto investoru, kamēr 33% investori norāda uz Eiropas likumdošanas attīstību digitālo pakalpojumu jautājumos un tirdzniecības un tarifu politikas nenoteiktību. 29% kā investīciju pievilcības risku min arī Eiropas vides aizsardzības politikas evolūcijas jautājumus. Savukārt, 27% investoru bažījas par augstu valūtu un izejvielu cenu nestabilitāti starptautiskā tirgū.