Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis rezolūciju, kurā atzinīgi vērtē ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu ("Magņitska likumu"), tomēr aicina noteikt korupciju kā sodāmu nodarījumu, informē EP Preses dienests.
Korupcijai ir postoša ietekme uz cilvēktiesību stāvokli, un tā bieži apdraud iestāžu darbību un leģitimitāti un grauj tiesiskumu, teikts rezolūcijā, ko EP pieņēma ceturtdien ar 584 balsīm par, 73 pret un 33 atturoties.
Tomēr pašreizējais ES cilvēktiesību sankciju režīms, ko pieņēma 2020. gada decembrī, atšķirībā no līdzīgām shēmām pasaulē, kā ASV Globālā Magņitska sankciju režīma, korupciju nesaista ar cilvēktiesību pārkāpumiem un neparedz par to piemērot ierobežojošus pasākumus.
EP vēlas to mainīt un mudina Eiropas Komisiju nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu, kas paplašina sankciju režīma darbības jomu, iekļaujot arī koruptīvas darbības.
Lai palielinātu sankciju režīma leģitimitāti, vajadzētu paredzēt iespēju arī EP deputātiem ierosināt nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus. Turklāt deputāti arī aicina veidot iekļaujošu procesu, lai ļautu vieglāk iesaistīties pilsoniskajai sabiedrībai.
Pašlaik vajadzīgās ES dalībvalstu vienprātības vietā vajadzētu paredzēt iespēju sankcijas iedarbināt ar kvalificētu balsu vairākumu, mudina EP deputāti.
EP deputāti norāda, ka nosoda jebkādas atbildes sankcijas, kas noteiktas ES, tās iestādēm un Eiropas Parlamenta deputātiem, struktūrām vai pilsoņiem tikai tādēļ, ka tie sekmējuši un aizsargājuši cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu, īstenojot ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu.
ES reakcijai uz šādiem trešo valstu pretpasākumiem jābūt stingrai, ātrai un koordinētai, viņi norāda, piebilstot, ka divpusējie nolīgumi ar šīm valstīm nedrīkst apdraudēt ES sankciju sistēmu un tās uzticamību ārpolitikā kopumā, saka EP.
"ES globālais cilvēktiesību sankciju režīms ir tiešs un praktisks veids, kā reaģēt uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un saukt pie atbildības personas, kas tajos vainojamas. Tam jākļūst par būtisku elementu ES plašākajā cilvēktiesību stratēģijā un svarīgu mūsu ārpolitikas instrumentu. Es atzinīgi vērtēju jaunā instrumenta ātro ieviešanu un ceru, ka tas atbalstīs ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus ", sacīja Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Deivids Makalisters (EPP, Vācija).
"ES globālais cilvēktiesību sankciju režīms stiprina ES vadošo lomu cilvēktiesībās, ļaujot mums vērsties pret personām un struktūrām, kas ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, neatkarīgi no tā, kur šie pārkāpumi notiek. Režīmam ir jāpievēršas arī pret tiem, kas cilvēktiesību pārkāpšanā piedalās ar ekonomiskām un finanšu darbībām. Parlamentam un pilsoniskajai sabiedrībai jābūt ciešāk iesaistītai, lai palielinātu ES sankciju režīma leģitimitāti", sacīja EP Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja Marija Arēna (S&D, Beļģija).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
