Dienu pirms Olimpisko spēļu Tokijā atklāšanas Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jasuhiro Kavaguči. Tikšanās laikā tika pārrunāta abu valstu līdzšinējā sekmīgā sadarbība transporta nozarē, kā arī atzīmēta interese par iespējām sadarboties nākotnē, tostarp Japānai iesaistoties "Rail Baltica" projekta attīstībā, informē ministrija.
Šogad aprit 100. gadskārta kopš Japāna atzina Latviju "de iure". Sarunas laikā puses uzsvēra labo ilggadīgo abu valstu sadarbību un bija vienisprātis, ka abas valstis vieno kopīgi mērķi ekonomiskās sadarbības veicināšanā. Vēstnieks uzsvēra jau esošo sekmīgo sadarbību, t.sk. Japānas kompānijas "Mitsui&Co" investīcijas Latvijas transporta nozarē, kā arī Japānas gatavību iesaistīties "Rail Baltica" projektā, piedāvājot augsta līmeņa tehnoloģiskos risinājumus.
Vēstnieks arī norādīja, ka viena no viņa prioritātēm ir tiešās aviosatiksmes starp Japānu un Latviju nodibināšanā, izmantojot Rīgas lidostas kā starptautiska aviomezgla piedāvātās priekšrocības.
Savukārt Reimanis uzsvēra Latvijas vēlmi sadarboties Eirāzijas pārvadājumu attīstībā, kā arī aicināja vēstnieku tikties ar Latvijas ostu vadību, lai sekmētu Japānas investīciju piesaisti Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūras attīstībai.
Japānas vēstnieks prezentēja Japānas kandidatūru gaidāmajās Pasaules pasta savienības ģenerāldirektora velēšanas.
Japāna ir Latvijas 30. nozīmīgākais eksporta un 35. nozīmīgākais importa preču tirdzniecības partneris. 2019. gadā preču tirdzniecības bilance bija pozitīva, aptuveni 27 miljoni eiro, liecina Ārlietu ministrijas mājaslapā pieejamā informācija.
2019. gadā kopējais Latvijas preču eksports veidoja aptuveni 55 milj. eiro, kas ir par 3% vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt preču imports no Japānas veidoja 28 milj. eiro, kas ir par 9% vairāk, salīdzinot ar 2018. gadu.
Galvenās Latvijas eksporta preču grupas ir koksne un tās izstrādājumi (51%), optiskās ierīces un aparāti, pulksteņi un mūzikas instrumenti (14%), minerālie produkti (8%).
Savukārt galvenās importa preču grupas no Japānas ir automašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (38%), plastmasas izstrādājumi (21%), transporta līdzekļi (19%).
Arī pakalpojumu eksports 2019. gadā palielinājies par 25%, sasniedzot 5 miljonus eiro. Savukārt pakalpojumu imports palielinājās par 44%, veidojot 13 miljonus eiro.
2019. gada beigās ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos no Japānas veidoja 1,3 miljonus eiro. Investīcijas tika veiktas 11 uzņēmumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
