Gaidāma jau otrā pandēmijas ziema, un Baltijas valstīm ir svarīgi nepieļaut tās pašas kļūdas. Vienlaikus šī krīze ir arī iespēju laiks, ārvalstu kompānijām meklējot veidus, kā mazināt loģistikas un komponenšu iztrūkuma riskus, intervijā portālam "Delfi Bizness" jaunuzņēmumu pasākuma "Startup Day" laikā teic "Swedbank" vadītājs Igaunijā Olavi Leps (Olavi Lepp). Viņš atklāj, kādi situācijas attīstības scenāriji bankā bija sagatavoti, pandēmijas krīzei sākoties, un kurš no tiem galu galā piepildījās. Tāpat sarunas gaitā tiek skarta Igaunijas pensiju sistēmas reforma, bankas vadītājam sniedzot savu vērtējumu tam, ka Igaunijas iedzīvotājiem jau tagad ir iespēja izņemt pensijas uzkrājumus.
Ir indikatori, kas norādīja uz 2008. gada krīzi. Kādi indikatori bija šīs pandēmijas krīzes priekšvēstneši?
2020. gada februārī, martā, redzot fotogrāfijas no Ķīnas, pirmā doma nebija par globālu krīzi. Tā taču ir otra pasaules mala. Bet tad slimība izplatījās tālāk un tika ieviesta mājsēde, un sākām aptvert, ka mums tur ir klienti, darbojas uzņēmumi, – kā tie tiks ietekmēti, kuri izdzīvos. Bija scenāriji, ka ļoti būtiski tiks skartas visas nozares, piemēram, transports un loģistika apstājas. Diezgan agri sapratām, ka šī būs arī finanšu krīze.
Līdz ar to ir svarīgi izveidot dažādus scenārijus. Nevar tā vienkārši pateikti – viss sabruks. Tā jau var sajukt prātā. Mums ir jāmodelē, kas tiešām var notikt. Un uzreiz bija skaidrs, ka cietīs tūrisms, viesnīcas, ēdināšanas sektors, ar to saistītie transporta nozares uzņēmumi, it īpaši no naudas plūsmas perspektīvas. Attiecībā uz citām nozarēm – katru vērtējām atsevišķi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
