Japāna pieņem jaunu enerģētikas politiku

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

"Mēs mobilizēsim visas iespējas," lai sasniegtu emisijas mērķi, norādīts plānā, piebilstot "stabilas un lētas enerģijas piegāde ir priekšnoteikums. "

Izmaiņas politikā ir paredzētas, lai sasniegtu oglekļa emisiju samazināšanas mērķi, ko aprīlī izvirzīja bijušais premjerministrs Josihide Suga. Viņa pēctecis premjerministra amatā Fumio Kisida, kurš atbalsta kodolenerģijas izmantošanu, stājās amatā pagājušajā mēnesī.

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna ir apņēmusies samazināt emisiju par 46%, salīdzinot ar 2013.gada līmeni, kas ir ambiciozāks mērķis par iepriekš noteiktajiem 26%.

Japāna saka, ka centīsies panākt samazinājumu pat par 50%, lai atbilstu Eiropas Savienības (ES) plāniem. Ķīna ir apņēmusies panākt oglekļa neitrāla līdz 2060.gadam.

Japānas enerģētikas plānā teikts, ka atjaunojamajiem energoresursiem būtu jāveido 36% līdz 38% no elektroenerģijas piegādēm 2030.gadā. Līdzšinējais mērķis bija 22% līdz 24%. Plāns arī paredz, ka jaunajiem enerģijas veidiem, piemēram, ūdeņraža un amonjaka enerģijai būtu jāveido 1% no elektroenerģijas piegādēm 2030.gadā.

Fosilā kurināmā izmantošanā mērķis 2030.gadam samazināts no 56% līdz 41%. Plānā teikts, ka Japāna samazinās atkarību no fosilā kurināmā, nenosakot laika grafiku. Plānā arī norādīts, ka Japāna ievēros G7 valstu šogad doto solījumu pārtraukt sniegt atbalstu projektiem ārvalstīs, kuros elektroenerģija tiek ražota no oglēm, bet trūkst mērķu emisijas samazināšanai.

Mērķis panākt oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam ir mudinājis paātrināt atomelektrostaciju darbību atjaunošanu. Atkarības mazināšanu no fosilā kurināmā Japānā kavējusi vairuma AES slēgšana pēc Fukušimas kodolkatastrofas 2011.gadā.

Plāns saglabā kodolenerģijas mērķi nemainīgu, proti, 20 līdz 22%. Japāna saka, ka tās mērķis ir pēc iespējas samazināt atkarību no kodolenerģijas, taču kodolenerģija joprojām būs svarīgs enerģijas avots. Eksperti saka, ka pakāpeniska AES izmantošanas pārtraukšana tuvākajā laikā ir maz ticama.

Ekonomikas un rūpniecības ministrs norādījis, ka būtiska ir enerģijas taupīšana, maksimāla atjaunojamo enerģijas avotu popularizēšana un kodolreaktoru droša restartēšana.

Japāna turpinās kodoldegvielas pārstrādes ciklu, kurā izlietotā kodoldegviela tiek pārveidota par plutoniju, un valdības darba grupa strādās pie tā, lai paātrinātu reaktoru restartēšanu. Jaunu reaktoru būvēšana plānā nav minēta, bet Japāna pētīt un attīstīt mazus moduļu reaktorus, kas tiek uzskatīti par drošākiem.

Kodolenerģijas mērķi būs grūti sasniegt, jo sabiedrības attieksme pret kodolenerģiju ir noraidoša un varasiestāžu veiktās drošības pārbaudes prasa ilgāku laika. Enerģētikas plānā nav minēti konkrēti skaitļi, taču eksperti uzskata, ka 20 līdz 22% mērķa sasniegšanai būtu jārestartē aptuveni 30 reaktori.

Pēc Fukušimas katastrofas tika nolemts pārtraukt izmantot 24 no 54 strādājošajiem reaktoriem. Pēdējo desmit gadu laikā atjaunota tikai desmit reaktoru darbība.