Atbildot uz televīzijas kanāla "Sky News" jautājumu, vai Francija un Lielbritānija panākušas vienošanos, Trasa norādīja, ka "vienošanās nav noslēgta, francūži izteikuši pilnīgi nesaprātīgus draudus, tostarp Normandijas salām un mūsu zvejniecības industrijai, viņiem šie draudi jāatsauc, vai pretējā gadījumā mēs iedarbināsim mehānismu, ko paredz mūsu tirdzniecības līgums ar ES."
"Pārtrauciet draudēt Apvienotās Karalistes zvejas kuģiem, pārtrauciet draudēt Normandijas salu ostām un samierinaties, ka mums ir pilnas tiesības piešķirt zvejniecības licences saskaņā ar tirdzniecības līgumu," piebilda ministre.
Kad Lielbritānija atstāja Eiropas Savienību (ES), tā apsolīja arī turpmāk neliegt franču zvejniekiem piekļuvi saviem ūdeņiem, kā tas bija, ka Apvienotā Karaliste atradās ES sastāvā.
Taču pēdējo nedēļu laikā Francijas un ES amatpersonas žēlojas, ka Londona atsakās pagarināt franču zvejniekiem izsniegtās zvejas licences, lai gan agrāk tās tika atjaunotas automātiski.
Parīze uz to reaģējusi, piedraudot no ceturtdienas neļaut britu zvejas kuģiem ieiet Francijas ostās, kā arī pastiprināt britu kravas automašīnu un kuģu kontroli.
Lielbritānija noliegusi, ka tā būtu mainījusi līdzšinējo licenču izsniegšanas praksi, un brīdinājusi, ka iespējamā reakcija uz francūžu rīcību var ietekmēt visu ES.
Trasa izteikusies, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons ķēries pie draudiem Londonai, iespējams, tāpēc, ka nākamgad paredzētas vēlēšanas, kurās viņu gaida sīva konkurence.