ES jaunas iniciatīvas atmežošanas ierobežošanai un augsnes atjaunošanai  (1)

Lai ierobežotu ES izraisītu atmežošanu un mežu degradāciju, Komisija ierosina jaunu regulu. Laikā no 1990. līdz 2020. gadam pasaule ir zaudējusi 420 miljonus hektāru meža – šī platība pārsniedz ES platību. Ierosinātie jaunie noteikumi garantētu, ka ražojumi, ko ES tirgū pērk, izmanto un patērē ES iedzīvotāji, neveicina globālo atmežošanu un mežu degradāciju. Šo procesu galvenais virzītājspēks ir lauksaimniecības ekspansija, kas saistīta ar tādu izejvielu iegūšanu kā sojas pupas, liellopu gaļa, palmu eļļa, koksne, kakao un kafija un ar dažiem no šīm izejvielām atvasinātajiem produktiem.

Lai nodrošinātu, ka ES tirgū ir atļauti tikai tādi produkti, kuru iegūšanā nav veikta atmežošana, un likumīgi produkti, regulā ir noteikti obligāti pienācīgas pārbaudes noteikumi uzņēmumiem, kas šādas preces vēlas laist ES tirgū. Lai novērtētu valstis un to atmežošanas un meža degradācijas risku, ko rada preces, uz kurām attiecas regulas darbības joma, Komisija izmantos salīdzinošās novērtēšanas sistēmu.

Lai apvienotu centienus, Komisija pastiprinās dialogu ar citām lielām patērētājvalstīm un iesaistīsies daudzpusējā sadarbībā. Paredzams, ka jaunie noteikumi samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un bioloģiskās daudzveidības zudumu, jo tie veicinās tādu produktu patēriņu, kuru iegūšanā nav veikta atmežošana, un samazinās ES izraisītu atmežošanu un mežu degradāciju pasaules mērogā.

Visbeidzot, atmežošanas un mežu degradācijas problēmas risināšanai būs pozitīva ietekme uz vietējām kopienām, arī uz vismazāk aizsargātām personām, piemēram, pirmiedzīvotājiem, kuru dzīve lielā mērā atkarīga no meža ekosistēmām.

Saskaņā ar pārskatīto regulu par atkritumu sūtījumiem Komisija īsteno aprites ekonomikas un nulles piesārņojuma mērķus, ierosinot stingrākus noteikumus par atkritumu eksportu, efektīvāku sistēmu atkritumu kā resursa apritei un apņēmīgu rīcību cīņā pret atkritumu nelikumīgu tirdzniecību. Atkritumu eksports uz valstīm, kas nav ESAO valstis, tiks ierobežots un atļauts tikai tad, ja trešās valstis konkrētos atkritumus vēlas saņemt un spēs tos ilgtspējīgi apsaimniekot. Atkritumu sūtījumi uz ESAO valstīm tiks uzraudzīti, un tos varēs apturēt, ja galamērķa valstī tie radīs nopietnas vides problēmas. Saskaņā ar priekšlikumu visiem ES uzņēmumiem, kuri eksportē atkritumus ārpus Eiropas Savienības, būtu jānodrošina, ka objektiem, kas saņem to atkritumus, tiek veikta neatkarīga revīzija, kurā apliecina, ka tie apsaimnieko šos atkritumus videi drošā veidā.

Komisija ierosina ievērojami vienkāršot ES izveidotās procedūras, atvieglojot atkritumu atgriešanos aprites ekonomikā, bet nepazeminot nepieciešamo kontroles līmeni. Tas palīdzēs samazināt ES atkarību no primārajām izejvielām un atbalstīt inovāciju un ES rūpniecības dekarbonizāciju, kas ir svarīgi ES klimatisko mērķu sasniegšanai. Ar jaunajiem noteikumiem atkritumu sūtījumu jomā tiks ieviesta elektroniska dokumentācijas apmaiņa, tādējādi šī joma būs pielāgota digitālā laikmeta prasībām.

Regula par atkritumu sūtījumiem vēl vairāk pastiprina pasākumus, kas vērsti pret atkritumu nelikumīgu tirdzniecību; nelikumīgi sūtījumi potenciāli veido līdz 30 % no atkritumu sūtījumiem un to vērtība gadā sasniedz 9,5 miljardus eiro.

ES Augsnes stratēģija ir svarīgs elements klimata un biodaudzveidības krīzes risināšanai. 70 % augšņu Eiropas Savienībā nav labā stāvoklī. Šīs stratēģijas mērķis ir palielināt augsnes oglekļa daudzumu lauksaimniecības zemē, cīnīties pret pārtuksnešošanos, atjaunot degradētu zemi un augsni un nodrošināt, ka līdz 2050. gadam visas augsnes ekosistēmas ir veselīgā stāvoklī.

Stratēģija aicina nodrošināt tādu pašu augsnes aizsardzības līmeni, kāds ES pastāv attiecībā uz ūdeni, jūras vidi un gaisu. Tas tiks darīts, līdz 2023. gadam nākot klajā ar priekšlikumu par jaunu Augsnes veselības tiesību aktu, kas tiks izstrādāts pēc ietekmes novērtējuma un plašas apspriešanās ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm.