Tāpat ir audzis sabiedrības un politiķu spiediens. Piemēram, kā pērn ziņoja ASV mediji, Džo Baidena un Donalda Trampa priekšvēlēšanu debašu ciklā pirmo reizi divu desmitgažu laikā tika vērsta uzmanība uz klimata pārmaiņām kā centrālo jautājumu valsts nākotnei. Portāls "Axios" rakstīja, ka 2020. gadā diskusija pirmo reizi nebija par to, vai pārmaiņas patiešām notiek un vai pie tām vainojami cilvēki. Līdzīgas pārmaiņas notiek arī citviet pasaulē, piemēram, šogad Vācijā tika pamatīgi sašūpota labējo centristu Kristīgo demokrātu savienības vara parlamentā, kad vēlētāji piešķīra lielu skaitu balsu "zaļajiem" un citām partijām ar konkrētāku programmu klimata jautājumos. Arvien vairāk valstu tiek apsvērta iespēja palielināt nodokļus piesārņotājiem, kamēr "zaļie" varēs saņemt grantus, nodokļu atlaides un citus labumus.
"Padarot zaļās tehnoloģijas par lētāko, visvieglāk pieejamo un pievilcīgāko izvēli lielākajos piesārņotāju sektoros, mēs varam samazināt emisijas visā pasaulē," klimata samitā šomēnes sacīja britu premjers Boriss Džonsons. Tādēļ nav pārsteigums, ka nu arī lielie uzņēmumi sāk meklēt risinājumus, kā pārveidot savu biznesu, lai tas būtu videi draudzīgāks.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
