"Pieaugot likmēm ASV, tiks negatīvi ietekmētas visas valstis, kurām ir parāds ASV dolāros," sacījis investors. Viņš gan konkrēti neminēja, kuras valstis ir visievainojamākās pret iespējamo valūtas krīzi, taču vienlaikus Mobiuss uzsvēris, ka labās ziņas ir tādas, ka kopš 1997. gada Āzijas finanšu krīzes daudzas jaunattīstības valstis ir aizņēmušās vairāk vietējā valūtā, raksta "CNBC".
Otrdien Turcijas liras vērtība nogāzās līdz rekordzemai atzīmei pēc tam, kad prezidents Radžips Tajips Erdogans aizstāvēja centrālās bankas lēmumus turpināt neviennozīmīgi uztvertos procentu likmju samazinājumu, augot divciparu inflācijai.
Pagājušajā nedēļā investīciju banka "Nomura" publicēja pētījumu, kurā atklāts, ka vislielākais risks attiecībā uz valūtas kursa krīzi pastāv Ēgiptei, Rumānijai, Turcijai un Šrilankai. Pētījumā analizēti tādi rādītāji kā ārējais parāds no IKP, ārvalstu rezervju attiecība pret importu, kā arī akciju tirgus indekss.
Paredzams, ka šomēnes ASV Federālo Rezervju sistēma sāks samazināt aktīvu iepirkumus, taču lielākā daļa FRS pārstāvju apgalvojuši, ka neapsvērs likmju celšanu vienlaicīgi ar aktīvu apjomu samazinājumu. Tirgus eksperti gan prognozē, ka likmes varētu sākt pieaugt 2022. gada jūnijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
