ASV Senāts otrdien nobalsoja par federālā parāda griestu pacelšanu, sperot soli uz valsts kredītdefolta draudu novēršanu dienu pirms Finanšu ministrijas notekta termiņa.
ASV finanšu ministre Dženeta Jelena pirms mēneša bija brīdinājusi, ka valdībai 15.decembrī var apsīkt līdzekļi, un aicinājusi likumdevējus paaugstināt valsts parāda griestus, lai izvairītos no defolta.
Senāts ar 50 balsīm par un 49 pret, vienam senatoram neesot klāt, atbalstīja parāda griestu pacelšanu par 2,5 triljoniem ASV dolāru. Domājams, ka pēc dažām stundām to atbalstīs arī Pārstāvju palāta, novēršot defolta draudus vismaz līdz 2023.gadam.
Balsojums notika stingri pēc senatoru partejiskās piederības. Par balsoja visi 50 demokrātu senatori, bet pret balsoja 49 republikāņu senatori, vienam republikānim neesot klāt. Tā kā balsojums nebija neizšķirts, viceprezidentei Kamalai Harisai nevajadzēja piedalīties tajā ar savu balsi.
Abas partijas uzskata parāda griestu pacelšanu par politiski toksisku jautājumu. Republikāņi cer to izmantot 2022.gada Kongresa starpvēlēšanu kampaņā, lai pārmestu demokrātiem pārmērīgus tēriņus.
Abas puses pagājušajā nedēļā vienojās pieņemt vienreizēju likumu, kas ļāva demokrātiem pacelt parāda griestus bez republikāņu atbalsta ar vienkāršu balsu vairākumu.
Parādsaistību griestu paaugstināšana nepalielina izdevumus, bet vienkārši ļauj Finanšu ministrijai finansēt jau Kongresa apstiprinātus projektus. Bez šīs paaugstināšanas Vašingtona varētu saskarties ar bezprecedenta maksājumu maksātnespēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
