EK izstrādājusi regulējumu, lai dekarbonizētu gāzes tirgu, popularizētu ūdeņradi un samazinātu metāna izplūdi  (1)

Komisijas priekšlikumi (regula un direktīva) rada apstākļus pārejai no dabasgāzes uz atjaunīgām un mazoglekļa gāzēm, it īpaši biometānu un ūdeņradi, un stiprina gāzes sistēmas noturību. Viens no galvenajiem mērķiem ir izveidot ūdeņraža tirgu, radīt ieguldīšanai piemērotu vidi un nodrošināt specializētas infrastruktūras attīstību, arī tirdzniecībai ar trešām valstīm. Tirgus noteikumi tiks piemēroti divos posmos, proti, līdz 2030. gadam un pēc tā, un īpaši attieksies uz piekļuvi ūdeņraža infrastruktūrām, uz ūdeņraža ražošanas un transportēšanas darbību nošķiršanu un uz tarifu noteikšanu. Tiks izveidota jauna pārvaldes struktūra ūdeņraža tīklu operatoru Eiropas tīkla (ENNOH) veidā, lai veicinātu specializētu ūdeņraža infrastruktūru, pārrobežu koordināciju un starpsavienojuma tīklu izbūvi un izstrādātu specifiskus tehniskos noteikumus.

Priekšlikumā paredzēts, ka valstu tīklu attīstības plāniem jāveidojas pēc vienota scenārija, kas attiektos uz elektroenerģiju, gāzi un ūdeņradi. Tas būtu pieskaņojams dalībvalstu enerģētikas un klimata plāniem, kā arī ES mēroga tīkla attīstības desmit gadu plānam. Gāzes tīklu operatoriem ir jāiekļauj informācija par infrastruktūru, kuras ekspluatāciju var izbeigt vai pārprofilēt, un tiks gatavoti atsevišķi ziņojumi par ūdeņraža tīkla attīstību, lai nodrošinātu, ka ūdeņraža sistēmas izveide balstās uz reālistiskām pieprasījuma prognozēm.

"Eiropai ir jāatsakās no kurināmajiem izrakteņiem un jāpāriet uz tīrākiem enerģijas avotiem. Te ietilps dabasgāzes aizstāšana ar atjaunīgām un mazoglekļa gāzēm, piemēram, ūdeņradi. Ierosinām noteikumus par šo pāreju un par nepieciešamo tirgu, tīklu un infrastruktūras izveidi. Lai risinātu problēmas ar metānu, ierosinām arī stabilu tiesisko regulējumu, kas ļaus izpildīt apņemšanos visā pasaulē samazināt metāna izplūdi un risināt klimata krīzi," norāda priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss.

Atceļot pārrobežu starpsavienojuma tarifus un pazeminot tarifus gāzes ievadīšanas punktos, jaunie noteikumi atvieglos atjaunīgo un mazoglekļa gāzu iekļuvi pastāvošajā gāzes tīklā. Tie arī izveido sertifikācijas sistēmu mazoglekļa gāzēm, lai ar atjaunīgo gāzu sertifikāciju pabeigtu darbu, kas sākts Atjaunojamo energoresursu direktīvā. Tas nodrošinās vienādus konkurences apstākļus, novērtējot dažādu gāzu pilnu siltumnīcefekta pēdu un ļaus dalībvalstīm tās efektīvi salīdzināt un lemt par to izmantošanu savā energoresursu struktūrā. Lai pārvarētu Eiropas atkarību no dabasgāzes un Eiropas gāzes tirgū rastu vairāk vietas "tīrajām" gāzēm, Komisija liek priekšā ilgtermiņa līgumus par dabasgāzi, kuri nenosaka CO₂ uztveršanu un uzglabāšanu, nepagarināt uz ilgāku laiku kā līdz 2049. gadam.

Tiesību aktu kopuma prioritāte ir arī patērētāju tiesību nostiprināšana un aizsardzība. Atspoguļojot elektroenerģijas tirgū jau piemērojamos noteikumus, patērētāji var vieglāk mainīt piegādātājus, izmantot efektīvus cenu salīdzināšanas rīkus, saņemt precīzu, godīgu un pārredzamu informāciju par rēķinu un labāk piekļūt datiem un jaunām viedtehnoloģijām. Patērētājiem jābūt iespējai izrakteņu kurināmā vietā izvēlēties atjaunīgas un mazoglekļa gāzes.

Pēdējo mēnešu augstās enerģijas cenas ir piesaistījušas uzmanību enerģētiskās drošības nozīmei, it īpaši laikā, kad ir svārstības pasaules tirgos. Komisija ierosināja uzlabot gāzes sistēmas noturību un stiprināt esošos piegādes drošības noteikumus, jo tā apsolīts 13. oktobra paziņojumā un rīkkopā par enerģijas cenām un tā pieprasījušas dalībvalstis. Deficīta gadījumā neviena mājsaimniecība Eiropā nepaliks nelaimē, jo būs lielāka automātiska pārrobežu solidaritāte, ko iekšējā enerģijas tirgū veidos jauna, iepriekš noteikta kārtība un skaidrība par kontroli un kompensācijām. Pašreizējo noteikumu tvērumā priekšlikums iekļauj atjaunojamos energoresursus un mazoglekļa gāzes un ievieš jaunus noteikumus, kas aptver jaunus kiberdrošības riskus. Visbeidzot, tas veicinās stratēģiskāku pieeju gāzes uzglabāšanai, uzglabāšanas apsvērumus iestrādājot reģionu līmeņa riska novērtēšanā. Priekšlikums arī ļauj dalībvalstīm saskaņā ar ES konkurences noteikumiem brīvprātīgi veikt vienotu iepirkumu stratēģisko krājumu veidošanai.

"Ar šiem priekšlikumiem veidojam apstākļus gāzes nozares pārejai uz zaļo ekonomiku, veicinot tīro gāzu izmantošanu. Svarīgs pārejas elements ir izveidot konkurenciālu ūdeņraža tirgu ar specializētu infrastruktūru. Mēs vēlamies, lai Eiropa būtu līdere un pirmā pasaulē, kas izdod šā svarīgā enerģijas avota tirgus un uzglabāšanas noteikumus. Mēs arī ierosinām stingrus noteikumus par metāna izplūdi no gāzes, naftas un oglēm, lai līdz 2030. gadam to šajās nozarēs samazinātu par 80% un rosinātu līdzīgus pasākumus ārpus ES. Mūsu priekšlikumi arī stiprina gāzes piegādes drošību un solidaritāti starp dalībvalstīm, novēršot cenu satricinājumus un mūsu energosistēmu padarot noturīgāku. Pēc dalībvalstu lūguma mēs uzlabojam ES gāzes uzglabāšanas koordināciju un radām iespēju brīvprātīgi kopīgi iepirkt gāzes rezerves," teic par enerģētiku atbildīgā Komisijas locekle Kadri Simsone.

Metāna emisijas problēmas risināšana

Līdztekus vēsturē pirmajā ES tiesību akta priekšlikumā par metāna emisijas samazināšanu enerģētikā Komisija prasīs naftas, gāzes un ogļu nozarei mērīt, ziņot un pārbaudīt metāna emisijas un ierosina stingrus noteikumus, lai atklātu un novērstu metāna noplūdes un ierobežotu izvadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā. Tajā ierosināti arī globāli novērošanas līdzekļi, kas ļaus pārredzēt metāna emisiju, ko rada naftas, gāzes un ogļu imports ES, un tā Komisija varēs apsvērt turpmākas darbības.

Priekšlikums izveidotu jaunu ES tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu visaugstākos metāna emisijas mērīšanas, ziņošanas un verifikācijas (MZV) standartus. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem uzņēmumiem būtu jāmēra un jākvantificē sava metāna emisija tās rašanās vietā un jāveic plaši apsekojumi, lai savā darbībā atklātu un novērstu metāna noplūdes. Turklāt, izņemot noteiktus apstākļos, priekšlikums aizliedz izvadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā, kuras dēļ metāns nonāk atmosfērā. Dalībvalstīm arī jāizstrādā seku mazināšanas plāni, ņemot vērā metāna mazināšanu un izplūdes mērīšanu pamestās raktuvēs un neaktīvos urbumos.

Visbeidzot, Komisija ierosina divpakāpju pieeju metāna emisijai, ko rada ES enerģijas importēšana. Pirmkārt, izrakteņu kurināmā importētājiem būs jāiesniedz informācija par to, kā to piegādātāji veic emisijas mērīšanu, ziņošanu un verifikāciju un kā tie to mazina. Komisija izveidos divus pārredzamības instrumentus, kas parādīs visas pasaules valstu un enerģētikas uzņēmumu centienus samazināt metāna emisiju: pārredzamības datubāzi, kurā atklātībai būs pieejami importētāju un ES uzņēmēju paziņotie dati, un globālas uzraudzības instrumentu, kas uzrādīs metāna emisijas karstos punktus ES un ārpus tās, īstenojot pasaules līderību vides novērošanā no pavadoņiem.

Otrajā posmā, lai efektīvi novērstu importētā fosilā kurināmā emisiju visā piegādes ķēdē līdz Eiropai, Komisija iesaistīsies diplomātiskā dialogā ar starptautiskajiem partneriem un līdz 2025. gadam pārskatīs metāna regulējumu, lai ieviestu stingrākus pasākumus izrakteņu kurināmā importā, tiklīdz būs pieejami visi dati.

Iesniegtie priekšlikumi kopā ar 2021. gada 14. jūlijā iesniegto tiesību aktu paketi un izziņoto Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu ir svarīgs solis Eiropas dekarbonizācijā un palīdzēs sasniegt mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz par 55% un 2050. gadā panākt klimatneitralitāti.

Pieņemtie tiesību aktu priekšlikumi izriet no stratēģiskā skatījuma, kas 2020. gadā izklāstīts ES energosistēmas integrācijas stratēģijā, ES Ūdeņraža stratēģijā un ES metāna stratēģijā. ES vada starptautisku akciju metāna emisijas problēmas risināšanā. Vairāk nekā 100 valstis apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt metāna emisiju par 30%, salīdzinot ar 2020. gada apjomu.