Komisija ir pieņēmusi tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai dekarbonizētu ES gāzes tirgu, atvieglinot atjaunīgo un mazoglekļa gāzu un ūdeņraža izmantošanu un gādājot par visu Eiropas pilsoņu enerģētisko drošību. Bez tam ES metāna mazināšanas stratēģiju un savas starptautiskās saistības Komisija papildina ar priekšlikumiem samazināt metāna emisiju Eiropas enerģētikā un globālajā piegādes ķēdē. Eiropas Savienībai ir jādekarbonizē patērētā enerģija, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju vismaz par 55% un līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla, un šie priekšlikumi palīdzēs šo mērķi sasniegt.
Komisijas priekšlikumi (regula un direktīva) rada apstākļus pārejai no dabasgāzes uz atjaunīgām un mazoglekļa gāzēm, it īpaši biometānu un ūdeņradi, un stiprina gāzes sistēmas noturību. Viens no galvenajiem mērķiem ir izveidot ūdeņraža tirgu, radīt ieguldīšanai piemērotu vidi un nodrošināt specializētas infrastruktūras attīstību, arī tirdzniecībai ar trešām valstīm. Tirgus noteikumi tiks piemēroti divos posmos, proti, līdz 2030. gadam un pēc tā, un īpaši attieksies uz piekļuvi ūdeņraža infrastruktūrām, uz ūdeņraža ražošanas un transportēšanas darbību nošķiršanu un uz tarifu noteikšanu. Tiks izveidota jauna pārvaldes struktūra ūdeņraža tīklu operatoru Eiropas tīkla (ENNOH) veidā, lai veicinātu specializētu ūdeņraža infrastruktūru, pārrobežu koordināciju un starpsavienojuma tīklu izbūvi un izstrādātu specifiskus tehniskos noteikumus.
Priekšlikumā paredzēts, ka valstu tīklu attīstības plāniem jāveidojas pēc vienota scenārija, kas attiektos uz elektroenerģiju, gāzi un ūdeņradi. Tas būtu pieskaņojams dalībvalstu enerģētikas un klimata plāniem, kā arī ES mēroga tīkla attīstības desmit gadu plānam. Gāzes tīklu operatoriem ir jāiekļauj informācija par infrastruktūru, kuras ekspluatāciju var izbeigt vai pārprofilēt, un tiks gatavoti atsevišķi ziņojumi par ūdeņraža tīkla attīstību, lai nodrošinātu, ka ūdeņraža sistēmas izveide balstās uz reālistiskām pieprasījuma prognozēm.