EK izstrādājusi jaunus stimulus ēku renovācijai  (3)

Publiskotais pārskatītās Ēku energoefektivitātes direktīvas priekšlikums Komisijas Renovācijas viļņa stratēģiju pārvērš konkrētos likumdošanas pasākumos. Komisija ierosina, ka no 2030. gada visām jaunajām ēkām jābūt nulles emisiju ēkām. Lai atraisītu ātrākas publiskā sektora rīcības potenciālu, visām jaunajām publiskajām ēkām jau no 2027. gada jābūt nulles emisiju ēkām. Tas nozīmē, ka ēkām ir jābūt ar mazu energopatēriņu, pēc iespējas jāizmanto atjaunīgie energoresursi, tās nedrīkst uz vietas emitēt oglekļa emisijas no fosilā kurināmā, un energoefektivitātes sertifikātā jābūt norādītam to globālās sasilšanas potenciālam, kura pamatā ir visa aprites cikla emisijas.

Attiecībā uz renovāciju ir ierosināti jauni ES līmeņa minimālie energosnieguma standarti, kuri paredz, ka katrā dalībvalstī jāmodernizē 15 % vājākā energosnieguma ēku, proti, ar 2027. gadu nedzīvojamām G klases ēkām jābūt energoefektivitātes sertifikātam ar vismaz F klasi, bet dzīvojamām ēkām šī prasība būs piemērojama no 2030. gada. Šis sākotnējais uzsvars uz ēkām ar vājākiem energosnieguma rādītājiem palīdzēs sasniegt divus mērķus, proti, maksimāli atraisīt dekarbonizācijas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas potenciālu.

Energoefektivitātes sertifikāti sniedz publiski pieejamu informāciju par energopatēriņu, un tie ir noderīgi, pieņemot lēmumus par investīcijām, pirkšanu un īri/nomu. Šie priekšlikumi gādās, ka energoefektivitātes sertifikāti kļūs skaidrāki un saturēs pilnīgāku informāciju. Turpmāk energoefektivitātes sertifikāts būs vajadzīgs ne tikai jaunām ēkām, bet arī ēkām, kurās veic nozīmīgu renovāciju, ēkām, kurām tiek atjaunots īres/nomas līgums, un visām publiskajām ēkām. Ēkām vai ēku vienībām, ko piedāvā pārdošanā vai īrei/nomai, jābūt energoefektivitātes sertifikātam, un visās reklāmās jānorāda energoefektivitātes klase. Ar 2025. gadu visi sertifikāti jāizdod, balstoties uz saskaņotu A līdz G energoefektivitātes klašu skalu.

"Mājokļu un citu ēku renovācijas stimulēšana veicina ekonomikas atlabšanu un rada jaunas darbvietas. Turklāt energorenovācijas rezultātā samazinās enerģijas rēķini, un investīcijas galu galā atmaksājas. Pieņemtā Ēku energoefektivitātes direktīvas priekšlikuma mērķis ir palielināt energorenovācijas tempus visā ES, tāpēc tā uzdevums ir likvidēt renovāciju kavējošos šķēršļus un finansiāli atbalstīt nepieciešamās sākotnējās investīcijas. Priekšlikums koncentrējas uz visvājākā energosnieguma ēkām, prioritāti piešķirot izmaksu ziņā lietderīgākajai renovācijai un enerģētiskās nabadzības apkarošanai," teic priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss.

Nacionālie ēku renovācijas plāni tiks pilnībā integrēti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos. Tas nodrošinās salīdzināmību un progresa izsekošanu un veidos tiešu saikni ar finansējuma mobilizēšanu un nepieciešamo reformu un investīciju stimulēšanu. Šajos plānos būs jāiekļauj ceļveži, kā vēlākais līdz 2040. gadam pakāpeniski izbeigt fosilā kurināmā izmantošanu siltumapgādē un aukstumapgādē, kā arī ceļš, kā līdz 2050. gadam panākt, ka nacionālais ēku fonds atbilst nulles emisiju standartam.

Renovāciju palīdzēs veicināt vieglāka piekļuve informācijai un zemākas izmaksas patērētājiem. Ar šo priekšlikumu tiek ieviesta ēkas renovācijas pase, kas būs instruments, kurš īpašniekiem atvieglos plānošanu un pakāpenisku renovāciju virzībā uz nulles emisijām. Priekšlikumā ir definēti "hipotekārā portfeļa standarti", kas ir mehānisms, kurš aizdevējus stimulē uzlabot sava ēku portfeļa energosniegumu un mudināt potenciālos klientus padarīt īpašumus energoefektīvākus. Turklāt Komisija aicina dalībvalstis publiskā un privātā finansējuma noteikumos iekļaut renovācijas apsvērumus un izveidot piemērotus instrumentus, jo īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. No 2027. gada nevajadzētu piešķirt nekādus finansiālus stimulus ar fosilo kurināmo darbināmu apkures katlu uzstādīšanai, un dalībvalstīm ir dota juridiska iespēja aizliegt ēkās izmantot fosilo kurināmo.

Jaunie noteikumi veicina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un viedo tehnoloģiju izmantošanu, kas nodrošinātu ēku efektīvu darbību, un tie arī mudina izveidot ēku digitālās datubāzes. Mobilitātes aspektā priekšlikums paredz, ka dzīvojamās un komerciālās ēkās jāizveido elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra un jāatvēl vieta velosipēdu novietnei.

"Ēkas ir lielākās enerģijas patērētājas Eiropā; tās ir atbildīgas par 40 % enerģijas patēriņa un rada 36 % siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tam par iemeslu ir fakts, ka lielākā daļa ēku ES nav energoefektīvas, un tajās joprojām lielākoties tiek izmantots fosilais kurināmais. Mums ir steidzami jārīkojas, jo 2050. gadā, kas ir termiņš, līdz kuram Eiropā jāpanāk klimatneitralitāte, ekspluatācijā joprojām būs vairāk nekā 85 % pašreizējo ēku. Mājokļu uzlabošana ir arī efektīva atbildes reakcija uz augstajām enerģijas cenām — vājākā energosnieguma ēkas ES patērē daudz vairāk enerģijas nekā jaunas vai pienācīgi renovētas ēkas. Turklāt bieži vien vājākā energosnieguma mājās mitinās vismazāk aizsargātie sabiedrības locekļi, un tāpēc viņiem ir grūtības samaksāt rēķinus. Renovācija samazina gan ēku enerģētisko pēdu, gan mājsaimniecību izmaksas par enerģiju, vienlaikus veicinot arī saimniecisko darbību un darbvietu radīšanu," enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšana ir daļa no Komisijas priekšlikumu paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %", ar ko tiks īstenots Eiropas zaļais kurss un Eiropas Klimata akts. Tā papildina citus 2021. gada jūlijā pieņemtās paketes priekšlikumus, izklāstot redzējumu, kā līdz 2050. gadam panākt nulles emisiju ēkas. Tā ir svarīgs likumdošanas instruments 2030. un 2050. gada dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai: ēkas ir atbildīgas par 40 % ES patērētās enerģijas un rada 36 % ar enerģiju saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju; siltumapgāde, aukstumapgāde un mājsaimniecības karstais ūdens veido 80 % no mājsaimniecību patērētās enerģijas.

Komisija ir apņēmības pilna mazināt enerģētisko nabadzību. ES ir vairāk nekā 30 miljoni ēku vienību, kas pārmērīgi patērē enerģiju (vismaz 2,5 reizes vairāk nekā vidēji), un tas palielina mājsaimniecību enerģijas rēķinus. Pašreizējos apstākļos, kad enerģijas cenas ir augstas, ieguvumi no zemākiem enerģijas rēķiniem ir jo īpaši būtiski. Vājāka energosnieguma ēkās dzīvojošie un enerģētiskās nabadzības skartie cilvēki, no renovētām un uzlabotām ēkām un samazinātām enerģijas izmaksām būtu ieguvēji; tas arī ļautu viņus pasargāt no turpmākiem tirgus cenu palielinājumiem un cenu svārstīguma.

Līdz ar renovācijas apjomu pieaugumu pārskatītās direktīvas pasākumi palīdzēs uz vietas radīt darbvietas, atbalstīs inovāciju apguvi un MVU. Lielākai renovācijas intensitātei ir vajadzīga pienācīga kapacitāte un prasmīgs darbaspēks.