Delfi foto misc. - 79050
Foto: LETA
Komisija nāk klajā ar priekšlikumu, kā ēku energoefektivitātes noteikumus saskaņot ar Eiropas zaļo kursu un līdz 2050. gadam dekarbonizēt ES ēku fondu. Šis priekšlikums Eiropā atvieglos mājokļu, skolu, slimnīcu, biroju un citu ēku renovāciju ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un rēķinus par enerģiju.

Publiskotais pārskatītās Ēku energoefektivitātes direktīvas priekšlikums Komisijas Renovācijas viļņa stratēģiju pārvērš konkrētos likumdošanas pasākumos. Komisija ierosina, ka no 2030. gada visām jaunajām ēkām jābūt nulles emisiju ēkām. Lai atraisītu ātrākas publiskā sektora rīcības potenciālu, visām jaunajām publiskajām ēkām jau no 2027. gada jābūt nulles emisiju ēkām. Tas nozīmē, ka ēkām ir jābūt ar mazu energopatēriņu, pēc iespējas jāizmanto atjaunīgie energoresursi, tās nedrīkst uz vietas emitēt oglekļa emisijas no fosilā kurināmā, un energoefektivitātes sertifikātā jābūt norādītam to globālās sasilšanas potenciālam, kura pamatā ir visa aprites cikla emisijas.

Attiecībā uz renovāciju ir ierosināti jauni ES līmeņa minimālie energosnieguma standarti, kuri paredz, ka katrā dalībvalstī jāmodernizē 15 % vājākā energosnieguma ēku, proti, ar 2027. gadu nedzīvojamām G klases ēkām jābūt energoefektivitātes sertifikātam ar vismaz F klasi, bet dzīvojamām ēkām šī prasība būs piemērojama no 2030. gada. Šis sākotnējais uzsvars uz ēkām ar vājākiem energosnieguma rādītājiem palīdzēs sasniegt divus mērķus, proti, maksimāli atraisīt dekarbonizācijas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas potenciālu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!