Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.
Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".
""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.
"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.
Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019. gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.
Šogad aprīlī uzņēmums Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā sāka celt otru rūpnīcu vairāk nekā 90 miljonu eiro vērtībā, ko plānots pabeigt pavasarī. Kopējā "Continental" investīciju summa Kauņā sasniegs aptuveni 185 miljonus eiro.
"Continental" rūpnīca ražo automašīnu durvju un sēdekļu kontroles ierīces un citas elektroniskās automobiļu komponentes.
Ķīnas Ārlietu ministrija noliedz, ka Pekina izdarītu spiedienu uz starptautiskajām kompānijām, pieprasot, lai tās neizmanto Lietuvā ražotās detaļas, tomēr norāda, ka daudzi Ķīnas uzņēmumi vairs neuzticoties Lietuvai.
Kā ziņots, Lietuvas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", saniknojis Pekinu, jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.
Augustā Ķīna atsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Viļņā un vienlaikus pieprasīja atsaukt arī Lietuvas vēstnieku Pekinā. Lietuvas vēstniece Ķīnā Diāna Mickevičiene Lietuvā uz konsultācijām atgriezās septembra sākumā.
Taivānas pārstāvniecība Viļņā tika atklāta 18. novembrī, bet drīz pēc tam Ķīna pavēstīja, ka pazeminājusi diplomātisko attiecību līmeni ar Lietuvu, proti, vienas valsts intereses otrā turpmāk pārstāvēs nevis vēstnieks, bet zemāka ranga diplomāts - pilnvarotais lietvedis.
Šonedēļ kļuva zināms, ka Ķīna ieteikusi Lietuvas vēstniecību Pekinā pārdēvēt par pilnvarotā lietveža biroju, bet Lietuva atsaukusi uz konsultācijām savas vēstniecības Pekinā pagaidu pilnvaroto lietvedi Audru Čapieni, vienlaikus uzsverot, ka šis solis nenozīmē vēstniecības slēgšanu.
Lietuvas valdība arī pieņēmusi oficiālu lēmumu atvērt tirdzniecības pārstāvniecību Taivānas galvaspilsētā Taibei.
Lietuva daudz kritizējusi cilvēktiesību situāciju Ķīnā, bloķējusi šīs valsts investīcijas, bet maijā pavēstīja, ka izstājas no Ķīnai nozīmīgā ekonomiskās un politiskās sadarbības formāta 17+1, kurā piedalās galvenokārt Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, jo uzskata to par šķeltniecisku.
Ķīna savukārt pēdējā laikā sākusi atcelt tiešos kravas vilcienu reisus uz Lietuvu un pārtikas eksporta atļauju izdošanu, samazinājusi Lietuvas uzņēmumiem kredītlimitus un paaugstinājusi cenas.
Lietuvas uzņēmēji atzīst, ka šīs nesaskaņas būtiski apgrūtinājušas viņu sadarbību ar Ķīnu, bet valdība cer, ka ciešākas ekonomiskās saites ar Taivānu šos zaudējumus ar laiku varētu atsvērt.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
