Atrast savu aicinājumu, dibināt uzņēmumu un darīt labu ne tikai Ziemassvētkos

Gada nogalē Matīss Dālbergs un viņa kolēģe, sabiedrisko mediju speciāliste Ilvita Liepiņa devās ASV, lai uzrunātu iespējamos uzņēmuma investorus un meklētu atbalstu "Fisom jauniešu atbalsta fonda" darbam.

Matīs, tūrisma aģentūru un jauniešu atbalsta fondu vieno nosaukums "Fisom". Ko tas nozīmē?

FISOM ir saīsinājums izteicienam: "Freedom is a state of mind" (Brīvība ir prāta stāvoklis). Šī doma mani uzrunāja jau pirms vairākiem gadiem, un gribējās to nodot tālāk citiem jauniešiem. Tas, kā redzam pasauli, mums paver robežas uz mūsu iespējām. Ja jauniešiem paver šīs robežas un ļauj iepazīt pasauli, tas dod iespēju atrast arī sevi. Mēs cenšamies dot iespēju jauniešiem izkāpt no komforta zonas, nonākt apstākļos, kur viņi saskaras ar neierastām problēmām un atklāj sava rakstura apslēptās šķautnes.

Ar nosaukumu "Fisom" saprotam gan uzņēmumu, gan "Fisom jauniešu atbalsta fondu"?

Mums ir tūrisma aģentūra "Fisom", kas ir uzņēmums, un nodibinājums "Fisom jauniešu atbalsta fonds", kas attīsta projektus, lai palīdzētu jauniešiem, kuriem dzīvē neiet tik viegli.

Tūrisma nozarē darbojos jau sešus gadus, un ar laiku sapratu, ka pašam sava tūrisma aģentūra dod lielāku brīvību un rīcības iespējas. Paralēli strādāju arī Latvijas samariešu apvienības programmā "Palēciens". Arvien vairāk redzu, kā šis atbalsta projekts maina jauniešu dzīves. Tāpēc arī dibinājām "Fisom jauniešu atbalsta fondu". Cenšamies atrast atbalstītājus, darbojamies, lai paši jaunieši varētu investēt un palīdzēt atkal citiem jauniešiem.

Kā tu nolēmi nodarboties ar uzņēmējdarbību?

Pabeidzu Valkas Jāņa Cimzes ģimnāziju, un devos uz Rīgu studēt. Bija diezgan liela neskaidrība par to, ko tieši vēlos darīt, bet man ļoti paveicās, jo satiku mentoru Klaudio Riveru, kurš darbojas Rīgas biznesa augstskolas valdē un Ārvalstu investoru padomē. Viņš man palīdzēja saprast, kādus soļus vēlos spert tālāk. Studēju Ekonomikas un kultūras augstskolā Kultūras vadību. Paralēli studijām, 18 gadu vecumā, atvēru arī savu pirmo uzņēmumu. Tā bija mākslas studija, un šis projekts diezgan labi īstenojās, tomēr ar laiku sapratu, ka tā nav mana joma. Pēc tam sāku piedalīties dažādos citos projektos, kas saistīti ar tūrismu un konferenču organizēšanu, sākumā kā brīvprātīgais. Rezultātā mainīju savu studiju virzienu no kultūras uz ekonomiku, jo šķita, ka tas pavērs plašāku skatu uz biznesa aspektu. Nupat, pirms dažiem mēnešiem iestājos P. Stradiņa universitātē Sociālās rehabilitācijas programmā. Savukārt ar mūsu "Fisom" projektu bija iespēja piedalīties Kembridžas biznesa inkubatorā, kur izgājām trīs mēnešu apmācības. Mana izglītības puse ir diezgan kontrastu pilna.

Sākotnēji nodibināju pilotprojektu "Nākotnes izaicinājums", kura ietvaros attīstījām dažādus virzienus un testējām vairākus projektus, tajā skaitā labdarības kafejnīcas, konferenču un semināru organizēšanu, un arī jauniešu tūrisma projektus. Labdarības kafejnīcas bija veiksmīgs projekts. Redzēsim, kāda būs situācija ar Covid-19, bet domājam kafejnīcu "Kultūrtelpa" Vecrīgā nākamgad atkal atjaunot. Tomēr tieši jauniešu tūrisms bija nozare, kurā sabiedrība izrādīja vislielāko atsaucību, un nolēmu to attīstīt tālāk. Tūrisma aģentūru "Fisom" nodibināju salīdzinoši nesen – 2021. gada martā.

Kāda veida tūrismu piedāvā aģentūra "Fisom"?

Mūsu tūrisma modelī cenšamies "atgriezties" 90. gados un pārvietojamies tikai ar autobusu. Esam kā liela jauniešu nometne uz riteņiem. Autobusi pa nakti brauc, jaunieši guļ, un katru dienu sagaidām citā pilsētā. Brauciena laikā iepazīstinām jauniešus ar Latvijā zināmu cilvēku pieredzes stāstiem, un tādā veidā cenšamies dot dažāda veida profesionālo ievirzi un informāciju. Visvairāk tas uzrunā tikko vidusskolu beigušus jauniešus, bet braucienos aicinām jaunus cilvēkus no 13 līdz 30 gadiem.

"Fisom" braucienu mērķa auditorija ir jaunieši, bet ja nu šādā braucienā vēlas doties vecāka gadagājuma cilvēks?

Tas ir piedzīvots, tāpēc pirms dažiem mēnešiem organizējām braucienu vecākiem. Tomēr jāsaka, kad vecāki apzinās, kādi ir brauciena dzīves apstākļi un realitāte, tad atsaucība stipri samazinās. Tomēr ir arī izņēmumi. Labdarības akcijas ietvaros 2019. gada braucienā līdzi devās seniors, kuram bija 70 gadu, bet nu tik enerģisks un žirgts, ka jaunieši neturēja līdzi. Mūsu braucienu intensitāte ir tāda, ka pat jaunieši "lūst". It īpaši tagad, jo Covid-19 laikā fizikās aktivitātes ir bijušas tik maz. Braucējiem pietūkst kājas, ir bijuši saules dūrieni, un reizēm kāds jāaizved uz vietējo slimnīcu.

Kā veidojat braucienu maršrutus? Kuras valstis un vietas jauniešus visvairāk interesē?

Mums ir divi braucieni gadā – vasarā un ziemā, pie kuru rīkošanas tad arī strādājam visu gadu. Katrā braucienā cenšamies apmeklēt arvien jaunas pilsētas, kurās iepriekš nav būts, bet, protams, iznāk arī atkārtoties. Veidojot maršrutu, veicam jauniešu aptauju, uz kurieni viņi vēlētos doties. Šobrīd visiem ļoti mīļas ir Portugāle un Grieķija. Bet ziemas braucienam vairāk interesē Ziemeļitālija un Parīze.

Kā praktiski notiek tūrisma brauciens, kad autobusā jāguļ vairākas naktis no vietas?

Tas ir milzīgs izaicinājums, un īsta "izkāpšana" no savas komforta zonas. Katram ir iedalīta viena vieta, un kā jaunieši tajā iekārtojas, kā vienojas ar savu blakussēdētāju, tas jau ir atkarīgs no viņiem pašiem. Parasti pēc dienas iespaidiem visi ir tā noguruši, ka pa nakti ir pilnīgi vienalga, kur un kā – galvenais, ka var aizvērt acis un aizmigt, vismaz uz kādu laiciņu. Parasti vienu nedēļu guļam autobusā, bet pēc tam dažas dienas kempingā, un tad – atkal autobusos. No rīta uz stundu pusotru apstājamies brokastu un mazgāšanās pauzē kādā no piepilsētas benzīna uzpildes stacijām.

Sarunā ar tevi piedzīvoju tādu kā "deja vu" sajūtu, jo arī es savulaik ar autobusu braucieniem apceļoju visu Eiropu.

Tā ir, un mums nav jāatklāj jauna Amerika, bet vienkārši jāpaņem labi aizmirsts vecais. It īpaši jauniešiem, kuri to nav piedzīvojuši un kuri tajā laikā pat nebija dzimuši, šāds ceļošanas veids šķiet kaut kas pavisam jauns un nedzirdēts.

Katrā no jūsu braucieniem piedalās ap 300 dalībnieku. Vai braucat vairākos autobusos viens aiz otra rindiņā?

Izbraucam visi vienā laikā, kad arī sarīkojam īpašu izbraukšanas pasākumu ar mūziķu un sabiedrībā zināmu cilvēku piedalīšanos. Pēc tam katrs autobuss brauc pa nedaudz citu maršrutu, un tiekamies nākamajā dienā kādā norunātā pilsētā.

Autobusiem līdzi brauc ēdienu furgoniņš, kuru mēs iekārtojām pēc konsultācijām ar šefpavāru Mārtiņu Sirmo. Mūsu pavāri katru dienu dodas uz veikalu pēc produktiem un sagatavo braucējiem brokastis, pusdienas un vakariņas. Piemēram, Parīzē pie Eifeļa torņa stāv mūsu ēdienu furgoniņš, un jaunieši atnāk ar savām pusdienu kastītēm, saņem ēdienu un var doties tālāk iepazīt pilsētu. Piesaistām studentus, kuri mācās par pavāriem, un reizēm mums iet interesanti, pieredze bijusi raiba, bet ar padomu mums joprojām palīdz Mārtiņš Sirmais.

Vai pilsētu pētījumos jaunieši dodas patstāvīgi vai ir kāds pavadonis?

Esam sagatavojuši gan informatīvus dokumentus ar apskates vietām, gan audio gidus, un jebkurš jaunietis var pilsētu izpētīt pilnīgi patstāvīgi. Tomēr mēs dodam iespēju iet arī grupā ar pavadoni. Ar mums ceļo arī nepilngadīgi jaunieši, un tā ir vecāku izvēle un atbildība, vai jaunietis var viens pats iet pa svešu pilsētu vai arī kopā ar grupas vadītāju.

Tu esi jauns cilvēks, un tev diez vai bija pieejami lieli finansiālie resursi. Kā tika nodrošināts uzņēmuma starta kapitāls?

Finansiālajam iesākumam ielikām ķīlā ģimenes īpašumu. Pašreiz uzņēmums tiek uzturēts ar braucēju dalības maksu, kas šī gada braucienos bija 23 eiro vasarā un 33 eiro ziemā par dienu. Par uzņēmuma tālākās attīstības iespējām esam runājuši gan ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), gan ar Attīstības finanšu institūciju "Altum". Šāda sadarbība pavērtu jau citas iespējas un perspektīvas.

Braucēju skaitam palielinoties, ir nepieciešams arī krietni lielāks pamata nodrošinājums. Pie tā pašlaik cītīgi strādājam, jo pacelt cenas jauniešiem, kad degvielas cenas jau tā ir augstas, būtu tas pats, kas nerīkot braucienus vispār. Tāpēc pašlaik ļoti meklējam investorus un aicinām cilvēkus ziedot, jo mūsu mērķis ir dot iespēju visiem gribētājiem izdzīvot šo pieredzi.

Paralēli tūrisma aģentūrai "Fisom" darbojas arī "Fisom jauniešu atbalsta fonds", lai dotu iespēju ceļot un redzēt pasauli arī tiem jauniešiem, kuriem nav finansiālo iespēju un arī vecāki nevar atbalstīt. Kā tu nonāci pie sapratnes, ka ir cilvēki, kuriem dzīvē neiet viegli, bet ir vērts un vajag viņiem palīdzēt un dot atbalstu?

Laikam pirmsākumi meklējami skolas laikā, jo jau toreiz redzēju, ka jauniešiem tiek dotas dažādas un atšķirīgas iespējas. Redzēju, cik ļoti jaunieši spēj novērtēt arī mazas lietiņas vai mazus brīnumiņus, kas mums ikdienā varbūt šķiet pašsaprotami. Kaut vai tas būtu mobilais tālrunis, siltais ūdens mājās vai arī ēdiens trīs reizes dienā. Redzot to, ka kāda maltīte vai Ziemassvētkos uzdāvināts mobilais telefons jaunietim, kuram ir septiņpadsmit gadu, ir kaut kas īpašs, sapratu, ka ar iespējām, kuras man ir devuši vecāki, es varu diezgan daudz dot citiem jauniešiem.

Sapratu arī, ka gribu kā brīvprātīgais iesaistīties dažādās palīdzības organizācijās un piedalīties sociālā atbalsta programmās, cik manos spēkos. Protams, reizēm nav gājis viegli, cilvēki nav vienādi. Brīžos, kad cenšos atbalstīt jauniešus vai arī pieaugušus cilvēkus, skatos, lai arī viņiem būtu vēlme un motivācija kaut ko savā dzīvē mainīt. Pašreiz strādāju par mentoru vai atbalsta personu sociālās rehabilitācijas programmā "Palēciens", un jāsaka, ka daudziem šiem jauniešiem nav nekādas motivācijas dzīvē ko mainīt. Tomēr ir ļoti, ļoti vērts strādāt, jo tad, kad cilvēks ir jauns, viņš izvēlas savu dzīves ceļu. Ja šis ceļš aiziet pa nepareizām sliedēm, vēlāk kaut ko izmainīt būs stipri grūtāk.

Kāda ir tava pieredze – kā pandēmija ietekmējusi jauniešu garīgo veselību?

Pandēmijas apstākļos jaunieši kļūst arvien intravertāki – es pašreiz strādāju ar jaunieti, kurš pavada mobilajā telefonā 12-14 stundas dienā. Protams, telefonā pilda mājas darbus, bet arī visu citu laiku pavada telefonā. Ikdienas sociālajai dzīvei ārpus telefona šis jaunietis nav sasniedzams. Arī braucienos redzam, ka ikdienas socializēšanās prasmes Covid-19 apstākļos stipri klibo. Ja nav telefons katru brīdi pie rokas un uzlādēts, jauniešiem rodas panika un izmisums.

Kā darbojas "Fisom jauniešu atbalsta fonds" un kas ir jauniešu sponsori?

Jauniešu atbalsta fondu "Fisom" dibinājām vienlaicīgi ar tūrisma aģentūru, jo šie projekti iet roka rokā. Galvenais mērķis jauniešu fondam ir maksimāli piesaistīt finansiālo atbalstu, lai braucieniem varētu pievienoties bērni no bērnu namiem, no rehabilitācijas un atbalsta centriem, kā arī bērni no daudzbērnu ģimenēm. Jaunieši ar sponsoru atbalstu brauca līdzi jau pirms fonda dibināšanas pilotprojekta laikā, bet tagad to ir stipri vieglāk juridiski nokārtot. Ne tikai mēs izvēlamies jauniešus, kuri brauc atbalsta programmā, to dara arī Samariešu rehabilitācijas centra pārstāvji, raugoties, kuram jaunietim šāds brauciens būtu vislietderīgākais.

Nākošajā vasarā gribam dot iespēju 100 jauniešiem pievienoties "Fisom" vasaras braucienam bez maksas. Tuvojas Ziemassvētku laiks, un, ja kāds redz iespēju finansēt vai arī daļēji segt kāda jaunieša dalību braucienā, tas var pat izmainīt šī jaunieša dzīvi.

Gribu uzreiz arī piebilst, ka mūsu braucienam uz ASV bija privāts sponsors, un mēs neesam lietojuši fonda līdzekļus.

Vai ir gadījies redzēt, ka šāds brauciens tiešām izmaina jaunieša domāšanas veidu un arī dzīvi?

Sarunā iesaistās Ilvita Liepiņa, kura pati strādā par jauniešu grupu pavadoni: Noteikti. Esam uzņēmuši divas video intervijas ar rehabilitācijas centra jauniešiem pirms un pēc brauciena. Var redzēt, kā mainījies jaunieša skats uz dzīvi, uz vērtībām – rodas motivācija strādāt un cīnīties ar savām atkarībām. Brauciena laikā jaunieši atveras, iegūst jaunus draugus, ar kuriem uztur kontaktus arī vēlāk. Tad, kad jaunietis redz kaut ko vairāk par savu mazo pilsētiņu vai miestiņu, paveras motivācija iet studēt, iegūt izglītību un iegūt darbu. Jauniešiem rodas vēlme darīt labu tālāk, lai arī kāds cits jaunietis var izkāpt no tās vides, kur dzīvo un jūtas bezcerīgi un apātiski.

Ja būtu gribētāji atbalstīt kāda jaunieša braucienu, kā to var izdarīt?

Var sazināties ar mums caur "Fisom jauniešu atbalsta fondu" vai arī vienkārši pārskaitīt fondam ziedojumu ar norādi – bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm. Ar ziedojumu mūsu sponsori atbalsta konkrētu jaunieti, un jaunieši pēc ceļojuma apraksta savus iespaidus vēstulē atbalstītājam. Savukārt atbalstītājs, ja vēlas, var palikt arī anonīms.

Kādi ir uzņēmuma "Fisom" nākotnes plāni?

Nākotnē domājam paplašināt sadarbību ar Lietuvas uzņēmumu "Confinn", kas rīko konferences un seminārus. Otrs virziens – domājam attīstīt līdzīga veida tūrisma aģentūras arī mūsu kaimiņu valstīs. Mūsu pakalpojums ir unikāls, un jau pavasarī došos uz Parīzi, lai mēģinātu dabūt UNESCO patronāžu mūsu jauniešu braucieniem. Jāskatās – varbūt pavērsies iespēja ar mūsu biznesu ienākt un attīstīties arī Amerikas tirgū, laiks rādīs.