"No 1. februāra tas [līgums] vairs nebūs spēkā," pēc valdības sēdes paziņojis satiksmes ministrs Marjus Skuodis, piebilstot, ka no tā brīža Baltkrievijas valsts uzņēmuma kravu tranzītam caur Lietuvu saskaņā ar minēto līgumu jāapstājas, jo tam vairs nebūs juridiska pamata.
Pēc viņa teiktā, gadījumā, ja "Belaruskalij" kravas caur Lietuvu gribēs transportēt citi pārvadātāji, arī šo uzņēmumu darījumus ar Baltkrievijas uzņēmumu izvērtēs gan minētā valdības komsija, gan valdība.
"Valdība juridiski izvērtēs visus darījumus, un tas ir tikai pirmais solis minerālmēslojuma transportēšanas apturēšanas virzienā. Tālāk visas citas institūcijas centīsies spert nepieciešamos soļus nacionālās drošības interešu garantēšanai," izteicies ministrs. "Protams, juridiskās personas jebkuru lēmumu var apstrīdēt, bet mēs no valdības puses jūtamies pārliecināti un darām to, ko paredz likums."
Skuodis arī norādījis, ka Lietuva konsultējas ar Eiropas Komisiju (EK) attiecībā uz grozījumiem savā likumā par starptautiskajām un ekonomiskajām sankcijām, bet piebildis, ka likums nav saistīts ar konkrēto līgumu un valdības lēmumu.
"Tiek veidots nacionālais sankciju režīms vispār, bet par katru atsevišķu turpmāko lēmumu, ko valdība varētu pieņemt, notiktu atsevišķas konsultācijas," viņš skaidrojis.
Kā pastāstījis satiksmes ministrs, 1. februāris līguma laušanai izvēlēts tādēļ, lai gan Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam, gan kravu kompānijām būtu laiks tam sagatavoties.
"Dzelzceļa pārvadājumu grafiki tiek apstiprināti mēnesi uz priekšu un, ciktāl man zināms, dzelzceļa uzņēmums otru pusi jau informējis, ka atkarībā no valdības lēmumiem līgums var tikt lauzts. Gribam visām pusēm dot pietiekami daudz laika pieskaņoties," viņš sacījis.
Kā ziņots, "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu netika pārtraukts, kad 8.decembrī stājās spēkā šim Baltkrievijas valsts uzņēmumam noteiktās ASV sankcijas. Noskaidrojās, ka "Belarusjkaļij" novembrī veicis priekšapmaksu uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" un ar šo summu pietiek, lai tas turpinātu "Belarusjkaļij" kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī.
"Lietuvos geležinkeliai" līgums ar "Belaruskaļij" tika parakstīts 2018. gada pavasarī, paredzot, ka tas būs spēkā līdz 2023. gada beigām. Saskaņā ar šo līgumu caur Lietuvu un Klaipēdas ostu vesti aptuveni 11 miljoni tonnu Baltkrievijā ražotā mēslojuma gadā. Pagājušā gada oktobrī tika parakstīti līguma grozījumi, kas paredzēja pāreju uz priekšapmaksu.
Lietuvas valdība decembrī paziņoja, ka meklē iespējas, kā valsts dzelzceļa kompānijai lauzt līgumu par "Belarusjkaļij" produkcijas transportēšanu, vienlaikus uzsverot, ka ASV sankcijas tieši neaizliedz mēslojuma tranzīta kravu plūsmu caur Lietuvu.
Uzņemoties atbildību par to, ka "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu nav pārtraukts, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis un satiksmes ministrs Skuodis pagājušajā mēnesī iesniedza atlūgumus, bet premjere Ingrīda Šimonīte neilgi pēc tam paziņoja, ka abu ministru demisiju nepieņem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
