Krievijas valsts gāzes kompānija "Gazprom" paziņojusi, ka, sākot no pirmdienas, 17. janvāra, veiks plānotus uzturēšanas darbus Valdaja-Pleskava-Rīga gāzesvadā, vēsta "Reuters".
Remontdarbi, par kuriem, pēc "Gazprom" teiktā, uzņēmums ir vienojies ar citiem gāzes pārvades operatoriem, ilgs līdz 6. februārim, un to mērķis ir "palielināt gāzes piegādes drošību".
Uzņēmums savā paziņojumā "European Transparency Platform" kā iemeslu remontdarbiem ir norādījis bojātus cauruļvadus līnijas 231,22.-256,247. kilometrā, kas atklāti iekšējo testu rezultātā. Līdz ar to gāze nebūs pieejama.
Sīkāku informāciju par remontdarbiem "Gazprom" nav sniedzis.
Vienotā dabasgāzes un pārvades operatora AS "Conexus Baltic Grid" publiskotā informācija liecina, ka ceturtdien Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas sasniedza 10,207 terravatstundas (TWh). Turklāt papildu tam pēdējā mēneša laikā, no 2021.gada 12.decembra, Latvijas gāzes pārvades sistēmā pa cauruļvadu no Krievijas iesūknētās gāzes jaudas bija 0,992 TWh, kas ir netipiski daudz.
"Conexus" ikgadējā novērtējuma ziņojumā par 2020.gadu pausts, ka 2020.gadā ziemā maksimālais dabasgāzes patēriņš diennaktī Latvijā bija 0,068 TWh. Vidējais patēriņš mēnesī nesasniedz 1,5 TWh.
Alternatīvie gāzes piegādes avoti Latvijai ir Klaipēdas LNG un Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojums "Balticconnector".
Savukārt Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Lietuvas un Polijas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) Lietuvas daļas būvniecība ir pabeigta un gāzesvads līdz Polijas robežai ir piepildīts ar gāzi. Polija savu daļu plāno pabeigt līdz šā gada vidum.
Abu valstu pārvades sistēmu operatori pašlaik cita starpā diskutē par optimālu starpsavienojuma izmantošanu un piegāžu konkurētspējas uzlabošanu visā Baltijas reģionā.
508 kilometrus garais gāzesvadu starpsavienojums savienos Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somijas gāzes tirgu ar Eiropas Savienību. Lietuvā gāzesvads stiepjas 165 kilometru garumā, bet Polijā 343 kilometru garumā.
Lēsts, ka GIPL kopumā izmaksās 500 miljonus eiro. Vairāk nekā 60% no kopējā finansējuma šim projektam piešķīrusi Eiropas Savienība. Projekta finansēšanā piedalās arī Latvijas un Igaunijas gāzes pārvades sistēmu operatori.
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols Eiropas dabasgāzes krīzē trešdien vainoja Krieviju, sakot, ka augstās cenas un zemie līmeņi gāzes krātuvēs galvenokārt saistīti ar "Gazprom" rīcību.
"Attiecībā uz Eiropas gāzi... mēs uzskatām, ka saspīlējums Eiropas gāzes tirgos saistīts ar Krievijas rīcību," sacīja Birols. "Pretēji citiem piegādātājiem, tostarp Norvēģijai, Alžīrijai un Azerbaidžānai, kas palielina savas piegādes Eiropai, "Gazprom" savu eksportu uz Eiropu ceturtajā ceturksnī gada griezumā samazinājis par 25%, neskatoties uz augstajām cenām tirgū."
Birols vērsa uzmanību, ka Krievijas gāzes piegāžu samazinājums vērojams laikā, kad pieaugusi spriedze saistībā ar Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
