Baltkrievija no nākamās nedēļas aizliegs dzelzceļa kravu tranzītu no Lietuvas  (1)

Šāds Minskas režīma solis uzskatāms par atbildes reakciju uz Lietuvas lēmumu no 1. februāra apturēt ASV sankciju sarakstā iekļautā kaimiņvalsts kālija minerālmēslojuma ražotāja "Belarusjkaļij" kravu tranzītu caur Lietuvu.

"Baltkrievijas Republika nevar ignorēt šādu hibrīduzbrukumu un ir spiesta, kā jau iepriekš brīdināts, veikt atbildes pasākumus. Esam nolēmuši aizliegt (..) dzelzceļa kravu tranzītu caur savu teritoriju," teikts Minskas paziņojumā.

Kā ziņu aģentūru BNS informējis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai", kas saskaņā ar valdības lēmumu no 1. februāra lauzis ilgtermiņa līgumu par "Belarusjkaļij" kravu tranzītu, apliecinājumu šai informācijai tas saņēmis no Dzelzceļa transporta padomes, kas apvieno aptuveni 20 dažādu valstu dzelzceļa uzņēmumus. Aizliegums attieksies uz naftas produktu un mēslojuma kravām, kas no Lietuvas tiek vestas caur Baltkrieviju.

Uzņēmums iepriekš norādīja, ka, neskaitot tukšos kālija mēslojuma vagonus, kas vēl atgriežas Baltkrievijā, no Lietuvas uz kaimiņvalsti dodas vidēji 18 vilcieni dienā.

Kā liecina "Lietuvos geležinkeliai" sniegtā informācija, plānots, ka februārī aptuveni 30% no visiem vilcieniem, kas šķērso abu valstu robežu no Lietuvas puses, būtu Lietuvas stacijās piekrautie vilcienu sastāvi un lielākā daļa no tiem dotos uz Baltkrieviju, Krieviju, Ukrainu. Šajos Lietuvā veidotajos sastāvos galvenokārt tiek vesti naftas produkti, mākslīgais mēslojums un melnie metāli.

Naftas produktus un slāpekļa mēslojumu caur Baltkrieviju uz Ukrainu ved kompānijas "Orlen Lietuva" un "Achema".

Kā pastāstījis Lietuvas jūras kravu kompāniju asociācijas (LJKKA) prezidents Vaidots Šileika, Lietuvas pārvadātāji kravas varētu vest ar autotransportu vai pa dzelzceļu caur Latviju vai Poliju.

"Viena iespēja būtu pārcelt daļu kravu no dzelzceļa uz autotransportu un tās vest, apejot Baltkrieviju, vai arī gadījumā, ja tranzīts ar autotransportu netiktu aizliegts, šķērsot Baltkrieviju ar autotransportu. Otra iespēja - apiet Baltkrieviju un mēģināt dzelzceļa kravas vest caur Latviju, bet jāšaubās, vai tiktu nodrošināta pietiekama tranzītkravu caurlaidība pa šo maršrutu. Vēl viena alternatīva - kravu vešana caur Poliju, ko daži Lietuvas ražotāji jau izmēģinājuši," viņš skaidrojis.

Vienlaikus Šileika norādījis, ka aizliegums var skart kravu plūsmu no Klaipēdas ostas vismaz divu līdz triju miljonu tonnu apmērā, radot būtiskus zaudējumus pašai ostai un kravu kompānijām.

Pašlaik uz Baltkrieviju vai caur tās teritoriju tālāk uz Kazahstānu, Ukrainu un Krieviju no Klaipēdas ostas pa dzelzceļu vien tiek vesti divi līdz trīs miljoni tonnu ķīmijas produktu, mēslojuma, lauksaimniecības produkcijas, metāla izstrādājumu, iekārtu, kā arī dažādu konteinerkravu un citu preču.

Pēc asociācijas vadītāja teiktā, nav zināms, vai tiks apturēts arī vilciens "Vikings", kurā uz Klaipēdas ostu tiek vesti konteineri. Viņš atgādinājis, ka šis vilciens ir kopīgs Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainas projekts un pašlaik ir diezgan noslogots.

Šileika atzinis, ka alternatīvie risinājumi sadārdzinātu piegāžu ķēdes un tas nozīmē, ka kravu īpašnieki sāktu apsvērt, vai turpmāk izmantot Klaipēdas ostu.

Arī kompānijas "Achema" ģenerāldirektors Ramūns Miļausks aģentūrai BNS sacījis, ka Baltkrievijas lēmums slēgt robežas kravu tranzītam no Lietuvas radītu nopietnas problēmas gan uzņēmumam, gan tā klientiem.

"Baltkrievijai slēdzot savas robežas, nāktos esošos un turpmākos kontraktus ar klientiem anulēt vai novirzīt produkcijas loģistiku caur Latviju, bet tas, protams, paaugstinātu izmaksas un palielinātu finansiālo nastu mums un mūsu klientiem," viņš atzinis.

"Orlen Lietuva" aģentūru informējusi, ka pēta alternatīvus maršrutus kravu transportēšanai uz Ukrainu, un viens no tiem vestu caur Poliju, izmantojot Mockavas termināli, ko kompānija iegādājusies pērn. Novembrī kompānijas ģenerāldirektors Mihals Rudņickis stāstīja, ka šis maršruts jau tiek izmēģināts.

Reaģējot uz "Belarusjkalij" kravu tranzīta apturēšanu, Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Minskas režīms varētu bloķēt Lietuvas preču plūsmu cauri savas valsts teritorijai. Pēc viņa teiktā, Baltkrievija varētu pārorientēt eksporta plūsmas no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām.

Baltkrievijas premjerministrs Romāns Golovčenko otrdien izteicās, ka Minskas atbildes pasākumi būs stingri un tiks vērsti pret dzelzceļa transportu no Lietuvas teritorijas. Pēc viņa teiktā, Lietuva, pārtraucot Baltkrievijas uzņēmuma kravu tranzītu, "sodījusi pati sevi".

Jau vēstīts, ka "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu netika pārtraukts, kad 8.decembrī stājās spēkā tam noteiktās ASV sankcijas. Noskaidrojās, ka "Belarusjkaļij" novembrī veicis priekšapmaksu uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai", kas bija pietiekama, lai turpinātu "Belarusjkaļij" kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī.

Lietuvas valdība apņēmās meklēt iespējas, kā dzelzceļa kompānijai lauzt līgumu. 12.janvārī tā apstiprināja stratēģisko uzņēmumu darījumu izvērtēšanai izveidotās komisijas atzinumu, ka līgums ar "Belarusjkaļij" un tā grozījumi apdraud Lietuvas nacionālās drošības intereses, un paziņoja, ka tādēļ no februāra līgums tiks lauzts.

"Belarusjkaļij" Lietuvas valdības lēmumu pārsūdzējis Viļņas administratīvajā apgabaltiesā.