"Vaskala" - 2
Foto: Publicitātes foto
Nēsājot kāda zīmola somiņu vai kurpes, jau ir iespējams novērtēt sievietes finansiālo situāciju. Savukārt dizaineres un uzņēmuma "Vaskala" dibinātājas Ērikas Rudikas ideja ir tieši pretēja – uztaisīt kvalitatīvu un labu produktu, lai, noliekot blakus ļoti dārgajai somiņai, nebūtu nekādas atšķirības. Turklāt "Vaskala" ir uzņēmuma kodētais nosaukums ar savu īpašu saturu. Dizaineri arī satrauc, cik daudz izejmateriālu daudzas lielās kompānijas izmet ārā atgriezumos, vai arī kā dārgie un ekskluzīvie zīmoli sadedzina savu neizpārdoto produkciju. Šajā ražošanā ir ļoti daudz melnu aizkulišu.

Ikdienas nepieciešamība, finansiālā statusa apliecinājums, unikāls aksesuārs vai vaļasprieks? Droši vien, katrai sievietei būs sava, tikpat īpaša atbilde jautājumam: "Kādu vēlos savu rokassomu?" "Latvijas cilvēki, kas atgriežas, kas atkārtoti pērk mūsu somiņas, ir zīmola lielākais veiksmes stāsts," teic Rudika. Savu rokassomu dizainā viņa cenšas apvienot modernu un klasisku stilu, funkcionalitāti un sociālo atbildību.

Ērika, nemaz neatceros, kad pēdējo reizi nopirku Latvijā ražotu rokassomu. Kā nonācāt pie domas attīstīt savu uzņēmumu somu un ādas aksesuāru ražošanai?

Savulaik mācījos Rīgas Amatniecības vidusskolas Apģērba dizaina nodaļā, mans sapnis bija radīt apģērbu kolekcijas, un nolēmu turpināt mācības Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Divus gadus pēc kārtas gāju mācīties dažādos kursos un mēģināju iestāties LMA, bet netiku arī otrajā reizē. Paliku tieši "aiz līnijas", un tas mani tā sadusmoja, nu, tā pamatīgi sadusmoja!

Sapratu, ka pienācis laiks sevi izaicināt un radīt darbus, neejot pa Mākslas akadēmijas ceļu. Tolaik man bija ne tik daudz zināšanas, cik liela apņemšanās. Sākumā gatavoju apģērbu kolekcijas. Somiņas veidoju īpaši šīm kolekcijām kā aksesuārus, jo Amatniecības vidusskolā, biju apguvusi ādas apstrādi un arī sadraudzējusies ar ādas somu ražošanas meistariem. Strādājot pie somu dizaina, sapratu, ka Latvijā somu ražošana gandrīz vairs nenotiek, kaut gan kādreiz mums bija lielais uzņēmums "Somdaris". Šī joma mani ieinteresēja arvien vairāk, un nolēmu pievērsties tieši somiņu un ādas aksesuāru ražošanai.

Esmu uzņēmuma "Vaskala" dibinātāja, bet kopš janvāra strādāju kopā ar partneri Anastasiju Potapovu, kura palīdz mārketinga un biznesa jautājumos. Septiņus gadus vienai pašai strādājot, ir ļoti daudz kas uzzināts un apgūts, tomēr ļoti priecājos, ka man tagad ir partnere, ar kuru varu sastrādāties kā "roka ar cimdu".

Kad nodibinājāt savu uzņēmumu, un kāpēc nosaukums ir "Vaskala"?

Ar ādas dizainu nodarbojos jau astoņus gadus, bet uzņēmums ir reģistrēts pirms septiņiem gadiem. Likās pareizāk nodibināt uzņēmumu tikai tad, kad jau bija gatavi īstie produkta paraugi - somiņas. Izdomāt zīmola nosaukumu bija viena no grūtākajām lietām. Gribējās nosaukumā iekodēt to, kas ir mūsu produkts – somas ar minimālu skandināvisku dizainu. Meklēju nosaukumu vārdam "soma" dažādās valodās un atradu vārdu "vaska", kas zviedru un somu valodā apzīmē somu, savukārt galotni "la" pieliku par godu Latvijai. Tā radās uzņēmuma kodētais nosaukums ar savu īpašu saturu "Vaskala".

Kur un kā top jūsu somiņas?

Man palaimējās atrast uzticamus partnerus somu izgatavošanā. Tie ir meistari, kas profesionāli šuj somas jau vairāk nekā trīsdesmit gadus.

Mani satrauc, cik daudz izejmateriālu daudzas lielās kompānijas izmet ārā atgriezumos, vai arī kā dārgie un ekskluzīvie zīmoli sadedzina savu neizpārdoto produkciju. Šajā ražošanā ir ļoti daudz melnu aizkulišu.
Ērika Rudika

Vai Latvijā šo profesiju var apgūt? Vai tiek audzināta arī jauna somu izgatavotāju paaudze?

Diemžēl šobrīd šo amatu Latvijā vairs apgūt nevar, un Amatniecības vidusskolā ādas apstrādi arī vairs nemāca. Liekas, ka šī nav populāra profesija, un līdz ar to nav profesionāļu, kas attīstītu ādas izstrādājumu ražošanu. Arī es uztraucos par to, kas notiks, ja "mani" meistari kādreiz aizies pensijā. Turklāt gribētos pašai vairāk apgūt somu izgatavošanas tehnoloģisko pusi, kam līdz šim nav iznācis laika pievērsties. Šos septiņus gadus daudz esmu strādājusi, nodarbojoties ne tikai ar dizainu, bet arī ar ar finansiāliem jautājumiem, grāmatvedību, mārketingu – visu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu biznesa attīstību.

Manuprāt, rokassoma ir sarežģīts produkts, kam vajag daudz un dažādus materiālus, sākot jau ar kvalitatīvu ādu.

Izejmateriālus nākas iepirkt. Latvijā diemžēl vairs nav ādas apstrādes rūpnīcas. Lietuvā un Igaunijā vēl ir, bet šīs ādas manām somām nav īsti piemērotas.

Parasti dodos uz lielu starptautisku izstādi "Lineapelle" Milānā, kurā katru gadu piedalās visi pasaules ādu, aksesuāru un dažādu detaļu ražotāji. Šajā izstādē var iegādāties pilnīgi visu, pat mašīnas produktu ražošanai. Lielā mērā ādu un aksesuāru ražotāji nosaka modes tendences, jo šajā izstādē tiek piedāvāti produkti, ko tālāk izmanto somu un apavu dizaineri savā darbā. Milānas izstādē arī iegādājos izejmateriālus savām somām, un tie pārsvarā ir ražoti Itālijā.

Labas kvalitātes izejmateriāli un ražošana ir liels finansiāls ieguldījums. Kā jūs sākāt un kā turpināt finansēt savu uzņēmumu?

Visu darīju soli pa solim, ļoti lēni. Pa šo laiku esmu strādājusi arī papildu darbu, no kura katru mēnesi zināmu summu ielieku zīmola attīstībā, tāpat arī visus ienākumus no produktu pārdošanas. Zīmols ir izaudzis lēni – gan mājas lapa, gan produkti, gan plašāks izejmateriālu sortiments. Arī šobrīd, ja beidzas kāda no somiņu detaļām, man jāpiekrāj līdzekļi, lai to varētu atkal iepirkt. Visu laiku ir jārēķina, jāskatās.

Vai esat izmantojusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu?

Diemžēl pirms septiņiem gadiem, kad reģistrēju zīmolu, biznesa inkubatori vēl nebija populāri. Priecājos, ka tie šobrīd ir, un man arī būtu gribējies tādā iestāties. Pašlaik mans uzņēmums inkubatoram jau ir "par vecu". Tomēr ar LIAA atbalstu esmu piedalījusies vairākās starptautiskās izstādēs - gan "Expo 2020" Dubaijā, gan izstādē "Ambiance Showroom" Tokijā. Īpaši labi "Vaskala" somiņas tika novērtētas Japānā, kur izveidojās veiksmīgi biznesa kontakti.

Tomēr neesmu daudz rakstījusi biznesa projektus, lūdzot kādu atbalstu, un varbūt esmu kādas iespējas palaidusi garām. Tāpēc tiešām priecājos, ka man tagad ir partnere, kas vairāk pievērsīsies biznesa attīstībai.

Nēsājot attiecīgā zīmola somiņu vai kurpes, jau varam vērtēt sievietes finansiālo situāciju. Mana ideja bija tieši pretēja – uztaisīt kvalitatīvu un labu produktu, ko, noliekot blakus ļoti dārgajai somiņai, nebūtu nekādas atšķirības.
Ērika Rudika

Sieviešu rokassoma modes pasaulē ir ikonisks produkts, tās ražo itin visi lielie un slavenie zīmoli un modes nami. Tajā pat laikā sieviešu rokassomas pavisam pieņemamā kvalitātē samērā lēti tiek ražotas Ķīnā. Kā varat cīnīties ar lielajiem, slavenajiem zīmoliem no vienas puses un lētajiem ikdienas produktiem no otras puses?

Cīnīties jau nav iespējams, tad uzreiz gribētos padoties, ja iedomājamies par lielo zīmolu jūru un par to, cik šī sfēra ir pārpildīta.

Uzņēmumu iesākot, mana ideja bija radīt dizainiski "tīru" somiņu bez redzama logotipa vai zīmola nosaukuma uz somiņas. Tolaik un arī tagad tirgus tendence ir likt zīmola nosaukumu uz produkta, un, nēsājot attiecīgā zīmola somiņu vai kurpes, jau varam vērtēt sievietes finansiālo situāciju. Mana ideja bija tieši pretēja – uztaisīt kvalitatīvu un labu produktu, ko, noliekot blakus ļoti dārgajai somiņai, nebūtu nekādas atšķirības. Bez lielā, spīdīgā metāla aksesuāra, kas norāda ražotāja logo. Domāju, ka sievietei nav vajadzīgs zīmola apliecinājums. Mūsu somai zīmola nosaukums neuzkrītoši parādās somas iekšpusē un aizmugurē.

Mani arī satrauc, cik daudz izejmateriālu daudzas lielās kompānijas izmet ārā atgriezumos, vai arī kā dārgie un ekskluzīvie zīmoli sadedzina savu neizpārdoto produkciju. Šajā ražošanā ir ļoti daudz melnu aizkulišu, kāpēc man negribētos ne cīnīties, ne arī līdzināties lielajiem ražotājiem.

Vai ražojot nelielas partijas, materiālu iespējams izlietot pilnvērtīgāk?

Somu ražošanā paliek ļoti daudz atgriezumu, bet es no šiem atgriezumiem taisu īpašu kolekciju, kurās tiek izmantoti ar rokām pīti elementi. Esmu izstrādājusi savu autortehniku, kad ādas atgriezumus dažādos rakstos izpinu caur sietu. Tie var būt rūtojumi, dažādas krāsu pārejas, varētu būt pat pinums kā glezna. Pati nodarbojos ar pīšanu, un tā pārstrādāju pilnībā visus ādas atgriezumus.

Foto: Publicitātes foto
Attēlā: ādas pinums sietā.

Kā jūs nonācāt pie idejas par sieta izmantošanu, un vai jums jau ir arī mācekļi, kas šo tehniku apgūst?

Biju no meistariem paņēmusi dažādus skaistus ādas atgriezumus, un man vajadzēja izdomāt, ko ar šiem atgriezumiem darīt. Pavisam netīšām mājās bija arī siets, kas stāvēja tieši blakus atgriezumiem, un tad iedomājos, kā būtu, ja sietam izver cauri ādas strēmelīti. Tā sākās mana pīšana, kas ir ļoti interesants un radošs process. Siets ādas pinumu notur, veido to stingrāku un stabilāku. Domāju, ka varētu pīšanā apmācīt pensijas vecuma cilvēkus, uzrakstīju arī projektu, bet diemžēl tam finansējumu nepiešķīra. Ja mana uzņēmuma finansiālā situācija atļaus, un augs pieprasījums pēc pītajām somiņām, domāju, ka apmācīšu arī citus savā pīšanas tehnikā.

Man gribētos savu zīmolu veidot sociāli atbildīgu, un viens veids, kā to darīt - ir dodot darbu cilvēkiem, kuriem varbūt nav citas iespējas strādāt un nopelnīt.

Man arī ir idejas, kā šo pinumu produkciju varētu paplašināt, piemēram pīt paklājus vai veidot vēl citus produktus, jo rezultāts ir ļoti skaists. Tie būtu dabai draudzīgi produkti, jo dabisko ādas materiālu mēs izmantojam līdz galam. Nākotnē šādā tehnikā varētu pārstrādāt arī lietotas somas.

Kā notiek produkta realizācija, un vai uzņēmumam jau ir arī peļņa?

Latvijas cilvēki, kas atgriežas un atkārtoti pērk mūsu somiņas, ir zīmola lielākais veiksmes stāsts. Mūs novērtē tāpēc, ka produkts ir Latvijā ražots un kvalitatīvs. Priecājos, ka cilvēkiem ir svarīgi atbalstīt savas valsts zīmolu, tāpēc, ja skatās no Latvijas perspektīvas, mūsu uzņēmums ir labā nišā. 95% mūsu tirgus ir Latvijā, un pārējie 5% tiek pārdoti Lietuvā un Igaunijā.

"Vaskala" produkti tiek pārdoti tiešsaistē mūsu mājas lapā, un vidēji tas ir apmēram piecas somas mēnesī. Somiņas var apskatīt un iegādāties arī salonā "Designers 5" Tērbatas ielā. Ceru ka Covid-19 situācija mums ļaus šo salonu attīstīt par veikalu, jo kaut arī Latvijas tirgus ir mazs, pircēji mūs meklē, un arī es vienmēr priecājos ar saviem klientiem veidot atgriezenisko saiti. Man prieks, ka Latvijā ir pirktspēja, jo mūsu somiņu lielākais tirgus tomēr ir tepat, Latvijā.

Šobrīd redzu, ka varētu vairāk attīstīt Lietuvas un Igaunijas tirgus, jo viņi jau tagad pazīst "Vaskala" somas un atbalsta Baltijas ražotājus. Šad tad redzu, ka klienti nāk arī no citām Eiropas valstīm, bet izskatās, ka pārsvarā tie ir latvieši. Tas ir ļoti sirsnīgi, ka, dzīvojot citās valstīs, viņi atbalsta Latvijas ražotājus!

Pašreiz mūsu pārdošanas apjomi ļauj "noturēt" zīmolu, bet ir par maziem, lai to attīstītu. Mūsu tuvākais mērķis ir vairāk ieguldīt mārketingā, celt pārdošanu apjomu, lai varētu turpināt uzņēmumu izvērst un paplašināt.

Kādas ir klientu atsauksmes starptautiskajās izstādēs?

Dubaijā cilvēkiem somas patika, un gribu pateikt lielu paldies LIAA darbiniekiem, kas strādā šajā izstādē, un palīdzēja iepazīstināt apmeklētājus ar "Vaskala" somām. Tomēr "Expo 2020" ir tāda vispārēja izstāde. Manam produktam Japānas izstāde bija veiksmīgāka, jo tā bija tieši uz modi orientēta izstāde. Visi apmeklētāji nāca ar konkrētu mērķi atrast jaunus zīmolus vai produktus saviem veikaliem. Japānā man jau izveidojās veiksmīga sadarbība, kas turpinās arī šobrīd, jo Eiropas dizaineri viņus ļoti interesē. It īpaši interesanta viņiem likās tieši mana pīto somiņu kolekcija, jo Japānā augstu vērtē individuālu roku darbu.

Foto: Publicitātes foto

Mūsdienu pasaulē arvien vairāk cilvēku atsakās no dzīvnieku produktu lietošanas, tajā skaitā no īstās ādas produktiem. Bieži vien produkta aprakstā redzam "vegāniska āda" vai "eko āda" – kā skatāties uz šo tendenci?

Domāju, ka šī virzība kopumā ir laba. Tomēr nav pareizi, ja plastmasu nosauc par "eko ādu" un uzskata, ka tas ir kaut kas labs un vērtīgs. Cilvēkiem ir tendence atteikties no gaļas, bet mēs lielā mērā esam ieprogrammēti uzturā lietot arī gaļu. Ādas ražotnes pasaulē sadarbojas ar gaļas ražotnēm, un ja dzīvnieks tomēr tiek izmantots gaļai, tad ir labi, ka arī āda tiek izlietota noderīgi. Tas man neliekas tik slikti kā, piemēram, kažokādu ražotnes.

Vairāk par plastmasām man patīk idejas par materiāliem, kas nāk no augu valsts produktiem. Vienīgais mīnuss, ka tie nav noturīgi un pārstrādes procesā šo materiālu sastāvā atkal tiek pievienota plastmasa. Šovasar atkal plānoju doties uz Milānas izstādi, un tad jau redzēsim, ko jaunu šajā virzienā ražotāji piedāvās. Pagaidām domāju, ka svarīgi, lai dzīvnieku produktus neizmestu ārā, bet pārstrādātu līdz galam.

Kā jūs raksturotu uzņēmuma "Vaskala" kopējo filozofiju?

Mūsu zīmolu kopumā raksturo minimāls dizains, necenšoties sekot ikgadējām modes tendencēm, bet veidojot tādu somiņu, kas kalpotu vairākus gadus. Svarīga ir visa materiāla pārstrāde, lai to izlietotu līdz galam, bez atlikumiem. Kā jau minēju, nākotnē gribu mūsu zīmolu veidot arī kā sociālu projektu, piesaistot darbiniekus no cilvēku vidus, kam grūtāk atrast darbu. Domāju arī par lietoto rokassomu pārstrādi jaunos produktos. Šajā sfērā variāciju ir ļoti daudz, un te tiešām ir brīva vieta iztēlei.

Ērika, jums bez sava uzņēmuma, ir arī cits pilnas slodzes darbs. Kā izdodas atrast laiku savam zīmolam un līdzsvarot šos abus darbus?

Katru nedēļu paņemu sev vienu brīvdienu, kad nedaru ne vienu, ne otru darbu. Savukārt vienā no savām brīvdienām katru nedēļu tiešām nodarbojos ar "Vaskalu", un arī katru darba dienu cenšos atrast divas trīs stundas darbam ar somiņām. Septiņus gadus esmu tādā kā intensīvā ritenī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!