Uzdrīkstēšanās riskēt, grūtību pārvarēšana – Ričards Brensons ekskluzīvā sarunā atklāj panākumu noslēpumus

Tieši "Virgin Group" bija viens no vadošajiem investoriem 50 miljonus ASV dolāru vērtajā A sērijas investīciju raundā, ko "Printify" noslēdza aizvadītā gada rudenī.

"Delfi Bizness" piedāvā saviem lasītājiem ekskluzīvu ieskatu šajā sarunā!

J: Paldies par viesmīlīgo uzņemšanu brīnišķīgajā Neckera salā! Esam ļoti pagodināti, ka tik milzīgs starptautisks uzņēmums kā "Virgin Group" ir veicis investīcijas Latvijas jaunuzņēmumā. Pastāstiet par savu ceļu pretī panākumiem – kādi ir svarīgākie soļi, lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju?

R: Pirmkārt, es nekad neesmu apzināti vēlējies kļūt par uzņēmēju. Man jau no bērnības bija disleksija, un es pametu skolu 15 gadu vecumā, lai veidotu savu žurnālu un iestātos pret Vjetnamas karu. Visas savas dzīves laikā esmu vairākkārtīgi kaut ko uzsācis, jo nebiju līdz galam apmierināts ar to, kā citi cilvēki veica konkrētās lietas. Es uzsāku aviācijas biznesu, jo guvu negatīvu pieredzi, ceļojot ar "British Airways" un citām aviokompānijām. Tad es iesaistījos kruīzu biznesā, jo mani neuzrunāja citu kompāniju piedāvātie atpūtas braucieni. Visbeidzot, es devos kosmosā, jo valdība nebija ieinteresēta, ka tādi cilvēki kā tu vai es dotos turp. Gandrīz viss, ko kādreiz esmu uzsācis, ir bijis kā patiesa aizraušanās. Un, ja tu izveido kaut ko unikālu un īpašu, kā piemēram, uzņēmumu "Printify", tad ieguldītie līdzekļi drīz vien tiks atpelnīti ar uzviju. Turklāt vissvarīgākais ir tas, ka jūs ļaujat cilvēkiem kļūt par uzņēmējiem bez jebkāda ar to saistīta riska. Jūs uzņematies šo risku uz sevi, un tas ir primārais "Printify" pastāvēšanas iemesls. Tas ir lielisks pakalpojums, kas tūkstošiem cilvēku sniedz iespēju strādāt no mājām un izveidot savu biznesu.

J: Mēs patiešām veicam savu darbu ar lielu aizrautību, un es redzu, ka arī Jūs esat ieguldījis savu sirdi un dvēseli katrā sīkākajā lietā, kas atrodas uz šīs salas. Ko jūs varat pastāstīt par savu privāto salu cilvēkiem, kuri, iespējams, par to iepriekš neko nav dzirdējuši?

R: Nekera sala ir kā neliela utopija zemes virsū, un ar tās palīdzību mēs mēģinājām izveidot mikrokosmu, kas sevī ietver to, kā kādai pasaulei vajadzētu būt pēc pāris gadu desmitiem – to darbina tīra vēja un saules enerģija, savukārt izmantotais ūdens nāk no okeāna. Turklāt šajos 72 akros mīt vairāk dažādu dzīvnieku sugu nekā lielākajā daļā citu pasaules salu — mums ir simtiem flamingo, lamu, milzu bruņurupuču un lemuru. Tā ir patiesi maģiska vieta, un te mēs organizējam arī dažādas konferences, kurās kopā ar pasaules vadošajiem prātiem strādājam pie tā, lai aizsargātu retās dzīvnieku sugas, kā arī risinātu globālus konfliktus un mazinātu klimata pārmaiņas. No rītiem mēs aktīvi strādājam, cenšoties risināt šīs problēmas, savukārt vakarus izbaudām, spēlējot tenisu vai nodarbojoties ar kaitsērfingu un visu citu, ko šī brīnišķīgā vieta piedāvā.

J: Vēl kāds mazāk zināms fakts, ko vēlējos īpaši izcelt, ir tas, ka Jūs nevairāties runāt par savu disleksiju. Pavisam nesen, lasot par Jūsu pieredzi, es sāku to pētīt tuvāk, un uzzināju, ka arī man pašam ir disleksija. Uzaugot šeit, Latvijā, cilvēki par to neko daudz nezināja, un postpadomju valstīs joprojām nav pieņemts skaļi runāt par šādiem traucējumiem, jo īpaši biznesa vidē. No uzņēmējiem bieži vien tiek sagaidīts, ka tiem jābūt skarbiem un jāspēj no apkārtējiem paslēpt savas vājās vietas, taču Jūs arī mani esat iedvesmojis būt atklātākam. Kā cīņa ar disleksiju ir mainījusi Jūsu dzīvi un kāpēc Jūs nolēmāt par to runāt publiski?

R: Pirmkārt, es disleksiju neuzlūkoju kā kādu trūkumu. Jā, tā noteikti var apgrūtināt skolas gaitas, jo diemžēl mūsu skolu sistēma balstās tādiem vispārinātiem zināšanu pārbaudes formātiem kā kontroldarbi un eksāmeni, un to pamatā nav radošu procesu, kas attīstītu iztēli. Cilvēki ar disleksiju domā radošāk, un, ja mēs ar kaut ko nevaram tikt galā paši, mēs lieliski spējam atrast savā vietā citus cilvēkus, kuriem tas būs pa spēkam. Skolā man īpaši neveicās ar mācībām, tāpēc es no tās aizgāju jau 15 gadu vecumā un ieguvu savu izglītību reālajā pasaulē. Tā bija labākā izglītība, ko es varēju iegūt. Šādi es uzzināju par Vjetnamas karu, par geju tiesībām un citām svarīgām lietām, kurām dzīvē ir liela nozīme un par kurām es, visticamāk, nemaz nebūtu iemācījies skolā. Un tā es pavadu savu dzīvi, mēģinot noskaidrot, kā varu savu neparasto stāvokli izmantot, lai uzlabotu dažādu pastāvošo lietu kārtību, kā piemēram, mūžam neveiksmīgo cīņu ar narkotikām, pret ko, manuprāt, būtu jāattiecas kā pret veselības nozares problēmu nevis kriminālu procesu. Vai arī nāvessoda izbeigšanu ASV, Irānā, Ziemeļkorejā vai Saūda Arābijā. Es nekad nesapratīšu, kāpēc šīs valstis soda cilvēkus par citu cilvēku nogalināšanu, atņemt dzīvību arī viņiem. Tas nav labs un civilizēts piemērs, bet man patīk risināt visus šos izaicinājumus un saprast to, vai varu izmantot savu situāciju, lai kaut ko mainītu.

J: Runājot par to, cik labi Jums tas vienmēr ir izdevies, cilvēki no malas bieži vien gūst tikai šo pozitīvo priekšstatu par jūsu panākumiem. Kompānija "Virgin Group" mūsdienās ir kļuvusi par ekvivalentu panākumiem, tomēr Jūsu grāmatās esmu lasījis arī par daudzajiem izaicinājumiem, kuriem esat dzīves laikā gājis cauri. Uzņēmējdarbība noteikti var būt sarežģīts process, kas liek pastāvīgi uztraukties par grūtībām, taču Jūs man par sevi esat atstājis iespaidu kā par vienu no pozitīvākajiem un pretimnākošākajiem cilvēkiem, kādus esmu saticis. Kāds būtu Jūsu ieteikums citiem uzņēmējiem, kā saglabāt šādu pozitīvu skatu uz dzīvi, vienlaikus koncentrējoties uz biznesu un pārliecinoties, ka tas iet no rokas?

R: Man bērnībā ļoti paveicās, un vecāki mani audzināja tā, lai es vienmēr spētu saskatīt labo ikvienā cilvēkā un dzīves situācijā. Ja es vai manas māsas kādreiz kādam veltījām kādu sliktu vārdu, mēs tikām nostādīti spoguļa priekšā, lai aplūkotu paši savu atspulgu. Tieši tāpēc mēs nekad nerunājam sliktu par citiem. Un, ja kāds, pēc mūsu domām, attieksies slikti pret mums, mēs šim cilvēkam piezvanīsim un aprunāsimies par to, ka mums, acīmredzot, katram ir dažādi viedokļi, bet mēs nevēlamies ne ar vienu sastrīdēties, tāpēc labāk aiziesim kopīgās pusdienās un parunāsim par mūsu atšķirībām. Es domāju, ka 99,99% gadījumu mēs varam kļūt par draugiem ar kādu, kuru uzskatām par savu ienaidnieku, ja vien pamainīsim savu attieksmi. Gandrīz ikvienam šajā pasaulē ir sava labā puse, un to vienkārši ir jāspēj saskatīt.

J: Kā Jūs pats tiekat galā ar stresa situācijām un izaicinājumiem sava biznesa vadībā?

R: Man ir ļoti paveicies, ka man ir lieliska ģimene un draugi, kas mani atbalsta. Kad sākās pandēmija, "Virgin" darbojās visos nepareizajos biznesa virzienos — mums bija kruīza kuģi, aviokompānijas, viesnīcas un fitnesa klubi, kas tika slēgti. Bet, ja apkārt ir īstie cilvēki, sākot no ģimenes līdz biznesa partneriem, viņi vienmēr būs gatavi palīdzēt pārdzīvot sliktos laikus un kopīgi izbaudīt priecīgos brīžus. Viņi visi pēdējo 2,5 gadu laikā man ir snieguši neticamu atbalstu, un mūsu aviokompānijas lido joprojām. Starp citu, es jau rīt došos uz Maiami, lai tur atvērtu jaunu "Virgin Voyages" kruīzu termināli, turklāt man šodien bija sevišķi jautra diena. Mani mazbērni man atnesa petīciju, lai panāktu atļautu bērniem ceļot mūsu kruīza līnijā, kas ir paredzēta tikai pieaugušajiem. Un es paskaidroju, ka bērniem būs atļauts kāpt uz klāja tikai tad, kad viņiem būs 18 gadu, bet tikmēr būs jāizmanto "Disney" pakalpojumi. Tā nu viņi visas dienas garumā aizvien staigāt apkārt un liek visiem parakstīt savu petīciju, lai piespiestu vectēvu beidzot atļaut arī bērniem doties kruīzā. [smejas]

J: Vienā no Jūsu grāmatām es lasīju, ka veiksme dod priekšroku tiem, kas ir gatavi riskēt un uzdrīkstēties, taču Latvijā jaunie uzņēmēji nelabprāt ir gatavi uzņemties risku. Kādi būtu Jūsu uzmundrinājuma vārdi tiem topošajiem uzņēmējiem, kuri vēlas uzsākt savu biznesu?

R: Uzņēmējdarbība savā būtībā nozīmē to, ka kāds nāk klajā ar ideju, lai padarītu citu cilvēku dzīvi labāku. Tāpat kā jūs nācāt klajā ar savu ideju, jo domājāt, ka kādam tas būtu jādara. Un esmu pārliecināts, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri ar kaut ko nav līdz galam apmierināti, un, ja tas tā ir, tad atliek tikai turēt acis un ausis vaļā un vienkārši rīkoties – reģistrēt sava uzņēmuma nosaukumu un pamēģināt, kas no tā sanāks. Mūsdienās nemaz pat nav nepieciešami lieli naudas ieguldījumi, lai sāktu savu biznesu. Un, ja šī ideja gūst arī citu cilvēku atbalstu, var teikt, ka jauns bizness ir dzimis.

J: Bieži vien uzņēmumi, kas tiek dibināti Latvijā, arī paliek tepat. Jūs izveidojāt starptautisku uzņēmumu, kas darbojas visā pasaulē. Kāds ir jūsu padoms, lai nokļūtu līdz globālam biznesam?

R: Es uzskatu, ka mums ir jādomā par pasauli kā par vienu veselumu, kā par vienu lielu tirgu, taču noteikti ir jāsāk savā valstī un jāpārbauda, ​​vai konkrētā ideja interesē citus cilvēkus. Tālāk jau to var attīstīt visā plašajā pasaulē līdzīgi kā to darīju es – es apceļoju pasauli, lai atrastu īstos cilvēkus, kas vadītu mūsu Francijas, Amerikas, Austrālijas un citus uzņēmumus. Un tas, savukārt, arī viņiem deva lielāku brīvību veidot uzņēmumus, kas, viņuprāt, vislabāk atbilst vietējam tirgum. Daži no šiem cilvēkiem bija labi vadītāji, bet citi bija uz biznesa attīstību vērsti, un mums bija vajadzīgi abu veidu cilvēki. Tāpēc, ja jums ir laba ideja, nedomājiet tikai par savu vietējo tirgu. Jūs varat doties uz ārzemēm, iekarot pasauli un pēc tam atkal atgriezties atpakaļ mājās.

J: Nav noslēpums, ka uzņēmuma izveidei nepieciešams sākuma kapitāls, un mēs bijām ļoti pagodināti saņemt investīcijas no Jums un no "Virgin Group". Šī ir arī pirmā reize, kad Jūsu kompānija investē Latvijas jaunuzņēmumā, un es redzu pieaugošu tendenci, kad riska kapitāla investori aizvien biežāk izvēlas atbalstīt uzņēmumus ārpus Lielbritānijas un ASV robežām. Vai jūs ieteiktu arī citiem uzņēmējiem mēģināt piesaistīt finansējumu no riska kapitāla uzņēmumiem? Kā jūs pats personīgi izvēlaties veikt ieguldījumus ārpus savas mītnes valsts?

R: Pirmkārt, mēs ieguldām cilvēkos. Mums arī ļoti patika "Printify" komanda un mēs ar prieku investējām jūsu idejā. Mēs vienmēr esam gatavi atbalstīt uzņēmīgus cilvēkus ar spēcīgām idejām, kuri, mūsuprāt, var izveidot veiksmīgus uzņēmumus. Kā uzņēmumu grupa mēs iekšēji esam nolēmuši, ka jebkurus brīvo finanšu līdzekļus, kas mums ir, mēs ieguldīsim tālāk citos uzņēmumos, kas patiešām ir spējīgi mainīt šo pasauli uz labo pusi.

J: Un nobeigumā es vēl gribētu parunāt par kādu šobrīd diezgan sensitīvu tēmu, jo īpaši mūsu pasaules daļā – proti Krievijas iebrukumu Ukrainā. Vai, Jūsuprāt, pasaules vadošajiem uzņēmējiem vajadzētu ieņemt nostāju šajā situācijā un to paust publiski? Un vai jūs ticat, ka tas var kaut ko ietekmēt un mainīt?

R: Es domāju, ka biznesa līderiem vajadzētu par to runāt, un viņi var ietekmēt šos procesus. Arī es kā globāls uzņēmējs līdz šim esmu diezgan skaļi izteicies, par to, kā mūsdienās viena valsts var nosūtīt tankus un karavīrus pie citas neatkarīgas valsts robežām. Ir patiešām neticami, ka kas tāds aizvien notiek. Manas dzīves laikā ir aizvadīti vairāki kari, kas visi kā viens bija liela kļūda. Tā piemēram, Vjetnamas karš, Irākas karš un nepārdomātā Rietumu iebrukšana Lībijā. Tāpēc es uzskatu, ka ikvienam pasaules pilsonim, un jo īpaši biznesa līderiem, šajā laikmetā vajadzētu izteikties. Būtu bezatbildīgi, ja mēs izvēlētos klusēt tā vietā, lai ko mainītu uz labo pusi.