Akciju cenas Volstrītā piektdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, tirgu dalībniekiem gatavojoties Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomiskajām sekām un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju celšanai.
Naftas cenas pieauga bažās par piegādēm no Irānas, bet ievērojami atpalika no pirmdien sasniegtā aptuveni 140 ASV dolāru par barelu līmeņa.
FRS nākamnedēļ varētu pacelt procentlikmes pirmoreiz kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un tas ir pirmais no vairākiem šogad paredzētiem pasākumiem cīņā pret inflācijas kāpumu.
Runājot par akciju cenu kāpumu Eiropas biržās, "CMC Markets UK" galvenais tirgus analītiķis Maikls Hjūsons brīdināja, ka "jebkāda noskaņojuma pasliktināšanās nedēļas nogalē var strauji likvidēt šo kāpumu, ja Krievija izvēlēsies tālāku eskalāciju, kā arī potenciāli šķērsos sarkano līniju ķīmisko vai bioloģisko ieroču lietošanas ziņā".
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" piektdien kritās par 0,7% līdz 32 944,19 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,3% līdz 4204,31 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,2% līdz 12 843,81 punktam.
Londonas biržas indekss FTSE 100 piektdien pieauga par 0,8% līdz 7155,64 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,4% līdz 13 628,11 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,9% līdz 6260,25 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piektdien pieauga par 3,2% līdz 109,36 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 3,1% līdz 112,65 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru piektdien kritās no 1,0986 līdz 1,0908 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3086 līdz 1,3030 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 116,14 līdz 117,26 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 83,95 līdz 83,70 pensiem par eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
