EK pieņem krīzes pagaidu regulējumu, lai atbalstītu ekonomiku

ES un tās starptautisko partneru pieņemtās sankcijas ir nopietni ietekmējušas Krievijas ekonomiku. Šīs sankcijas negatīvi ietekmē arī Eiropas ekonomiku, un tā tas būs arī turpmākajos mēnešos. Mums ir jāmazina šā kara ietekme uz ekonomiku un jāatbalsta smagi skartie uzņēmumi un nozares. Un mums ir jārīkojas koordinēti. Ņemot to vērā, EK dalībvalstīm dos iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai risinātu šo bezprecedenta situāciju, vienlaikus aizsargājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, izteicās EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku.

Jaunais regulējums dalībvalstīm ļaus:
- piešķirt ierobežotas atbalsta summas uzņēmumiem, kurus skārusi pašreizējā krīze vai sakarā ar to noteiktās sankcijas un atbildes sankcijas,
- nodrošināt, ka uzņēmumiem ir garantēta pietiekama likviditāte,
- kompensēt uzņēmumiem papildu izmaksas, kas tiem radušās ārkārtīgi augsto gāzes un elektroenerģijas cenu dēļ.

Lai vienotajā tirgū saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jaunajā krīzes pagaidu regulējumā ir iekļauti vairāki aizsargnosacījumi. Turklāt dalībvalstis tiek aicinātas iekļaut ilgtspējības prasības atbalstam, ko piešķir par papildu enerģijas izmaksām, kuras radušās sakarā ar augstajām gāzes un elektroenerģijas cenām. Komisija turpinās uzraudzīt situāciju un sniegt vajadzīgo atbalstu valdībām un iedzīvotājiem.

Ierobežotas atbalsta summas
Dalībvalstis varēs izveidot shēmas ar mērķi piešķirt līdz 35 tūkst. eiro krīzes skartam uzņēmumam, kas darbojas lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, un līdz 400 tūkst. eiro uzņēmumam, kas darbojas jebkurā citā nozarē. Šis atbalsts nav jāsaista ar enerģijas cenu pieaugumu, jo krīze un pret Krieviju vērstie ierobežojošie pasākumi ekonomiku ietekmē dažādos veidos, piemēram, to rezultātā fiziski ir traucētas piegādes ķēdes. Šo atbalstu var piešķirt jebkādā veidā, tai skaitā tiešo dotāciju veidā.

Likviditātes atbalsts valsts garantiju un subsidētu aizdevumu veidā.
Dalībvalstis varēs sniegt 1) subsidētas valsts garantijas, lai panāktu, ka bankas turpina izsniegt aizdevumus visiem pašreizējās krīzes skartajiem uzņēmumiem, un 2) publiskā un privātā sektora aizdevumus ar subsidētām procentu likmēm.

◦ Dalībvalstis var piešķirt valsts garantijas vai izveidot garantiju shēmas, ar ko atbalsta banku izsniegtos aizdevumus uzņēmumiem. Garantiju prēmijas par jauniem aizdevumiem, kurus saņem mazie un vidējie uzņēmumi ("MVU") un uzņēmumi, kas nav MVU, tiktu subsidētas, samazinot aplēsto, ikgadējām prēmijām piemērojamo tirgus likmi.

◦ Dalībvalstis, izmantojot subsidētas procentu likmes, var sekmēt publiskā un privātā sektora aizdevumu piešķiršanu uzņēmumiem. Šie aizdevumi ir jāpiešķir ar tādu procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar bezriska bāzes likmi, kurai pieskaitītas īpašas kredītriska prēmijas, kas piemērojamas MVU un uzņēmumiem, kuri nav MVU.

Abu veidu atbalstam ir noteikti maksimālās aizdevuma summas ierobežojumi, kuru pamatā ir uzņēmuma darbības vajadzības, ņemot vērā tā apgrozījumu, enerģijas izmaksas vai īpašas likviditātes vajadzības. Aizdevumi var attiekties gan uz ieguldījumiem, gan uz apgrozāmā kapitāla vajadzībām.

Atbalsts, kura mērķis ir kompensēt augstās enerģijas cenas.
Dalībvalstis uzņēmumiem, it īpaši tiem, kas ir energoietilpīgi lietotāji, varēs daļēji kompensēt papildu izmaksas, kas radušās ārkārtējā gāzes un elektroenerģijas cenu pieauguma dēļ. Šo atbalstu var piešķirt jebkādā veidā, tai skaitā tiešo dotāciju veidā. Kopējais atbalsts vienam saņēmējam nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt 30 % no attiecināmajām izmaksām, kā arī tas nedrīkst pārsniegt 2 miljonus eiro. Uzņēmumam, kam rodas darbības zaudējumi, var būt nepieciešams papildu atbalsts, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības turpināšanu. Šajā nolūkā dalībvalstis var piešķirt atbalstu, kas pārsniedz šo maksimālo apjomu – līdz 25 miljoniem eiro energoietilpīgiem lietotājiem un līdz 50 miljoniem eiro uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās nozarēs, piemēram, nodarbojas ar alumīnija un citu metālu, stikla šķiedru, pulpas, mēslošanas līdzekļu vai ūdeņraža un daudzu ķīmisko pamatvielu ražošanu.

Komisija pagaidu regulējumu ir pieņēmusi jau iepriekš, 2008. gadā reaģējot uz globālo finanšu krīzi.