Igaunijas ģenerālprokuratūra noteikusi aizdomās turētā statusu Igaunijas "Swedbank" bankas pakalpojumu nodaļai un iepriekšējai valdei par līdzdalību nelikumīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, vēstīja Igaunijas laikraksts "Postimees", atsaucoties uz nedēļas izdevumu "Eesti Ekspress".
Roberts Kits, kurš bija Igaunijas "Swedbank" valdes loceklis 2011.-2019. gadā, laikrakstam "Postimees" teicis, ka amatā ievērojis tolaik spēkā esošos likumus un padomes rekomendācijas. Viņš apstiprināja, ka ir informēts par Valsts prokuratūras noteikto statusu. "Esmu saņēmis dokumentu," viņš apliecināja.
Igaunijas "Swedbank" komentārus par Valsts prokuratūras noteikto statusu nesniedza. "Mums nav nekā, ko komentēt vai apstiprināt," sacījusi "Swedbank" attiecību ar medijiem vadītāja Karina Laurima.
Arī prokuratūra atteicās sniegt detalizētākus komentārus. Prokuratūras preses pārstāvis Kauri Sinkevics norādīja, ka ģenerālprokuratūra kopā ar Centrālo kriminālpoliciju 2019.gadā sāka kriminālizmeklēšanu par iespējamu naudas atmazgāšanu "Swedbank" no 2014.-2016. gadam, un turpinās pierādījumu apkopošana, aizdomās turēto iztaujāšana un citas procesuālās darbības.
"Pašlaik nav iespējams publicēt detalizētāku informāciju par procesu," viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka Igaunijas "Swedbank" mātesbanka Zviedrijas "Swedbank" ceturtdien paziņoja, ka Igaunijas Centrālās kriminālpolicijas izmeklētājs informējis Igaunijas "Swedbank", ka banka tiek turēta aizdomās par naudas atmazgāšanu laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam.
15.martā Zviedrijas banka paziņoja, ka tās meitasuzņēmumam Igaunijā noteikts aizdomās turētā statuss izmeklēšanā par naudas atmazgāšanu un izmeklēšanā tiks noskaidrots, vai "Swedbank" ir notikusi naudas atmazgāšana vai jebkāda cita krimināli sodāma darbība.
"Swedbank" apliecināja, ka sadarbojas ar varasiestādēm un sniedz visu informāciju, kas ir tās rīcībā par izmeklēšanas gaitā aplūkotajiem notikumiem.
Kā ziņots iepriekš, 2019. gada jūlijā Igaunijas ģenerālprokuratūra un Centrālā kriminālpolicija sāka kriminālprocesu saistībā ar "Swedbank", lai izmeklētu iespējamus naudas atmazgāšanas gadījumus caur banku 2011.-2017. gadā, kā arī iespējamu nepareizas informācijas iesniegšanu finanšu sektora regulatoram.
2020. gada martā tika publicēts ziņojums par trūkumiem Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas novēršanas procedūrās, informēja mātesbanka.
2021. gada martā Zviedrijas banku regulators noteica "Swedbank" četru miljardu zviedru kronu (360 miljoni eiro pēc toreizējā kursa) sodu par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā.
Zviedrijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka "Swedbank" bijuši nopietni trūkumi naudas atmazgāšanas riska vadībā tās Baltijas valstu struktūrās. Bankas apzināšanās par naudas atmazgāšanas risku un tās procesiem, metodēm un kontroles sistēmām bijusi nepietiekama. Baltijas valstu struktūrās arī nav bijis adekvātu resursu cīņai pret naudas atmazgāšanu.
Izmeklēšanā konstatēts, ka "Swedbank" zinājusi par iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm Baltijas valstīs. Neskatoties uz vairākiem iekšējiem un ārējiem ziņojumiem, kuros brīdināts par trūkumiem Baltijas valstu struktūrās un naudas atmazgāšanas risku, banka nav atbilstoši rīkojusies.
2007.-2015. gadā "Swedbank" piedalījusies naudas atmazgāšanas darbībās Baltijas valstīs apmēram 40 miljardu Zviedrijas kronu jeb aptuveni četru miljardu eiro vērtībā, liecina Zviedrijas sabiedriskās raidorganizācijas SVT izmeklēšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
