Baltais nams paziņoja, ka no stratēģiskajām rezervēm pusgadu laidīs tirgū apmēram miljonu barelu naftas dienā. ASV prezidents Džo Baidens to nosauca par "karalaika" pasākumu, kas vājinās Krievijas kā energoresursu lielvalsts sviru.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena saruka par 7% un gandrīz nokritās zem 100 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 5%.
"Sankcijas pret Krieviju ir izkropļojušas piedāvājumu; lai gan Vašingtonas solis laist tirgū naftu no rezervēm ir atvēsinājis tirgus, tas ir tikai pagaidu variants," sacīja "AJ Bell" analītiķe Denija Hjūsone.
Jēlnaftas cenas pēdējās nedēļās ir ievērojami kāpušas bažās par piedāvājuma krišanos pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Akciju cenas kritās pēc tam, kad Kremlis apslāpēja entuziasmu par progresu Krievijas un Ukrainas miera sarunās.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,6% līdz 34 678,35 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,6% līdz 4530,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,5% līdz 14 220,52 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 0,8% līdz 7515,68 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,3% līdz 14 414,75 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,2% līdz 6659,87 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien kritās par 7,0% līdz 100,28 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 4,9% līdz 107,91 dolāram par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,1159 līdz 1,1067 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3134 līdz 1,3143 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 121,83 līdz 121,69 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 84,96 līdz 84,20 pensiem par eiro.