Krievijai turpinot nežēlīgo iebrukumu Ukrainā, rietumvalstis meklē papildu ekonomiskās sviras, kā ietekmēt agresorvalsts finanšu plūsmu. Lai arī sankcijas nespēj apturēt karu, tās var mazināt iespēju to turpināt. Portāls "Delfi Bizness" vērtē, kuras sankcijas no tām, kas vēl nav piemērotas Krievijai, varētu visefektīvāk ietekmēt tās karadarbības spējas. Piemēram, Eiropa par Krievijas energoresursiem maksā pat vienu miljardu eiro dienā, ko būtiski ietekmē to cenu pieaugums. Vienlaikus jāizvērtē, cik liels "sitiens" tās būtu pašiem sankciju uzlicējiem un kuras valstis tam ir gatavas, bet kuras – ne.
Aprīļa sākumā Latvijā tika rosināts aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes, kam attiecīgi iebilst "Latvijas gāze". Latvija var iegūt gāzi pa alternatīviem ceļiem, piemēram, caur sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdā, bet jautājums ir par cenu. Savukārt Eiropas valstīs nav vienprātības par energoresursu importa embargo Krievijai, tajā liela loma ir noteiktu valstu atkarībai no tiem, kā arī ilgtermiņa līgumiem ar pulka izdevīgāku cenu nekā biržā. Piemēram, Baltijas valstis un Polija uzstāj uz lielākiem ierobežojumiem, kamēr Vācija, Francija u. c. valstis ir atvērtākas sadarbībai ar Krieviju.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas valstis ir samaksājušas Krievijai 35 miljardus eiro par enerģijas piegādēm, paziņojis ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels. Tas ir 35 reizes vairāk nekā finansiālās palīdzības apjoms Ukrainai, kas ir ap vienu miljardu eiro.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
