Krievijas enerģētikas kompānija "Gazprom" trešdien, 27. aprīlī, ir paziņojusi, ka apturējusi gāzes piegādes Bulgārijai un Polijai, jo tās nav norēķinājušās par gāzi rubļos, kas līdz šim ir bargākā Kremļa reakcija uz Rietumu noteiktajām sankcijām par iebrukumu Ukrainā, vēsta "Reuters". Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nodēvējusi to par Krievijas mēģinājumu šantažēt Eiropu ar gāzes piegādēm.
Polija un Bulgārija ir pirmās valstis, kurām Eiropas galvenais dabasgāzes piegādātājs pārtraucis gāzes padevi kopš 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā, kurā gājuši bojā tūkstošiem cilvēku, vēl miljoniem cilvēku nācies pamest savas mājas un radušās bažas par plašāku konfliktu.
""Gazprom" ir pilnībā apturējis gāzes piegādes "Bulgargaz" (Bulgārija) un "PGNiG" (Polija), jo nav veikti maksājumi rubļos," teikts "Gazprom" paziņojumā.
Polijas valstij piederošais uzņēmums "PGNiG" apstiprināja, ka gāzes piegādes no "Gazprom" ir pārtrauktas, taču norādīja, ka uzņēmums joprojām apgādā savus klientus. Piegādes no "Gazprom" veido aptuveni 50% no Polijas patēriņa, bet valsts gāzes krātuves ir piepildītas 76% apjomā.
Bulgārijas gāzes tīkla operatora "Bulgartransgaz" izpilddirektors aģentūrai "Reuters" norāda, ka piegādes Bulgārijai joprojām notiek. Tāpat arī Ungārija un Austrija teic, ka gāzes piegādes ir normālas.
"Gazprom" arī brīdināja, ka pārtrauks tranzītu caur Poliju un Bulgāriju, kur iet cauruļvadi uz Vāciju, Ungāriju un Serbiju, ja gāze tiks ņemta nelegāli.
Savukārt Varšava un Sofija norāda, ka "Gazprom" piegādes apturēšana ir līguma pārkāpums.
Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju Eiropas šantažēšanā, mēģinot sadalīt sabiedroto vienotību un karam Ukrainā turpinoties trešo mēnesi. Volodimira Zeļenska štāba priekšnieks Andrijs Jermaks teic, ka Krievija "sāk Eiropas gāzes šantāžu".
""Gazprom" paziņojums ir kārtējais Krievijas mēģinājums šantažēt mūs ar gāzi. Mēs esam gatavi šim scenārijam un plānojam koordinētu ES reakciju. Eiropieši var paļauties, ka esam vienoti un solidāri ar ietekmētajām dalībvalstīm," norāda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins licis Eiropas valstīm maksāt par gāzi rubļos pēc tam, kad Rietumi iesaldēja Krievijas aktīvus un lielā mērā izslēdza Maskavu no Rietumu ekonomiskās sistēmas saistībā ar karu Ukrainā. Putins pieprasījis, lai valstis, kuras viņš dēvē par "nedraudzīgām", piekristu shēmai, saskaņā ar kuru tās atvērtu kontus "Gazprombank" un veiktu maksājumus par Krievijas gāzi eiro vai dolāros, kas pēc tam tiktu konvertēti rubļos.
"Maksājumi par piegādāto gāzi no 1. aprīļa jāveic rubļos, izmantojot jaunos maksājumu rekvizītus, par kuriem darījuma partneri tika savlaicīgi informēti," norāda "Gazprom".
Polija vairākkārt ir paziņojusi, ka nemaksās par Krievijas gāzi rubļos un plānojusi nepagarināt gāzes līgumu ar "Gazprom" pēc tā termiņa beigām šī gada beigās.
Jamalas-Eiropas cauruļvads caur Poliju piegādā Krievijas gāzi Vācijai, lai gan šogad tas lielākoties darbojas apgrieztā režīmā, piegādājot gāzi austrumu virzienā no Vācijas. Bulgārija ir tranzītvalsts gāzes piegādēm Serbijai un Ungārijai.
Bulgārijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Ņikolovs sacīja, ka valsts ir samaksājusi par Krievijas gāzes piegādēm aprīlī un gāzes piegādes apturēšana būtu tās pašreizējā līguma ar "Gazprom" pārkāpums." Tā kā tiek ievērotas visas tirdzniecības un juridiskās saistības, ir skaidrs, ka dabasgāze pašreizējā karā vairāk tiek izmantota kā politisks un ekonomisks ierocis," sacīja Ņikolovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
