Igaunija plāno piektdaļu valsts gada dabasgāzes patēriņa turēt rezervēs, cenšoties mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, paziņojušas Igaunijas amatpersonas.
Igaunija gadā patērē ap piecām teravatstundām (TWh) dabasgāzes, un līdz šim Krievijas piegādes veidoja 80% no patēriņa. Apmēram 60% dabasgāzes Igaunija patērē apkures sezonā no oktobra līdz maijam.
Dabasgāzes rezerves vienas TWh apmērā nav plānotas pastāvīgai Krievijas dabasgāzes aizstāšanai, jo tam paredzēts izveidot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Paldiskos.
Igaunijas dabasgāzes piegādes uzņēmuma "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāziks norādījis, ka arī privātais sektors veido gāzes rezerves, bet valsts rezerves "visiem mūsu gāzes patērētājiem situāciju padarīs drošāku".
Savukārt Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Enerģētikas tirgus nodaļas vadītājs Reins Vakss sacījis, ka situācijā, kad vēl nav pieejams LNG terminālis un citu piegāžu iespēju nav, būtiski ir atteikties no dabasgāzes, piemēram, siltumapgādē, jo īpaši Tallinas un Narvas apriņķos, kur siltumapgādē visplašāk tiek izmantota dabasgāze.
Kāziks informējis, ka viena TWh gāzes rezervēm, kas globālā mērogā nav daudz, tiks iepirkta līdz oktobra beigām.
Citas Igaunijā izskatītas iespējas gāzes piegāžu nodrošināšanai ir rezervju iepirkšana no privātā sektora un Latvijas gāzes krātuvju izmantošana.
Kā paudis Vakss, "prioritāte, protams, ir meklēt piegādes, no kurām neviens papildu eiro nenonāk Krievijai - agresorvalstij".
Valsts rezerves vienas teravatstundas apmērā netiks izmantotas jebkādu gāzes cenas pieaugumu mīkstināšanai un ir paredzēta sliktākā scenārija gadījumam.
Igaunijas valsts gāzes pārvades sistēmu operatora "Elering" komunikācijas vadītājs Ains Kesters teicis, ka praktiski nav iespējama situācija, kad privātiem klientiem gāze netiek piegādāta. Viņš piebildis, ka dabasgāze veido tikai 6-7% no Igaunijas enerģijas patēriņa.
Igaunija plāno izveidot peldošo LNG termināli, kurš būs izvietots Paldisku ostā vai Somijas piekrastē. Terminālī piegādātā gāze pa cauruļvadiem pēc tam tiktu nogādāta Igaunijā un Somijā.
Lai gan sākotnējie plāni paredz termināli izveidot jau līdz šim rudenim, procesu bremzē tas, ka pārtrūkušas sarunas par LNG terminālim nepieciešamās piestātnes izbūvi starp "Elering" un divām privātajām kompānijām - "Alexela" un "Infortar", kuras īpašniece ir "Eesti Gaas". Arī pats LNG kuģis vēl nav nopirkts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
