EK veido solidaritātes joslas, lai palīdzētu Ukrainai eksportēt lauksaimniecības preces

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Ukrainas ostu blokādes Ukrainas labība un citas lauksaimniecības preces vairs nevar nonākt galamērķos. Situācija apdraud pārtikas nodrošinājumu pasaulē, un ir steidzami jāizveido alternatīvi loģistikas maršruti.

Šodienas paziņojumā EK izklāsta rīcības plānu, kā izveidot solidaritātes joslas, lai nodrošinātu, ka Ukraina var eksportēt graudus, kā arī importēt tai vajadzīgās preces no humānās palīdzības līdz dzīvnieku barībai un mēslošanas līdzekļiem.

Transporta komisāre Adina Veleana skaidro: "Mazāk nekā trīs mēnešu laikā, izmantojot Eiropas Savienības (ES) infrastruktūru, no Ukrainas jāizved 20 miljoni tonnu graudu. Tā ir milzīga problēma, tāpēc ir svarīgi koordinēt un optimizēt loģistikas ķēdes, ieviest jaunus maršrutus un pēc iespējas izvairīties no sastrēgumiem. Mūsu paziņojumā aplūkoti ne tikai ārkārtas risinājumi, bet arī vidēja un ilga laika pasākumi, lai labāk savienotu un integrētu Ukrainas infrastruktūru ar ES infrastruktūru. Gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumos mēs strādāsim ar Ukrainas iestādēm un cieši sadarbosimies, jo īpaši ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm, kuras netaupīja pūles, lai palīdzētu krīzes laikā."

Neraugoties uz ES un dalībvalstu tūlītējiem centieniem atvieglot robežas šķērsošanu starp Ukrainu un ES, tūkstošiem vagonu un kravas automobiļu gaida muitošanu Ukrainas pusē. Pašreiz vidējais gaidīšanas laiks vagoniem ir 16 dienas, bet pie dažām robežām tas ir līdz 30 dienām. Turklāt eksportam gatavi graudi joprojām tiek glabāti un aizturēti Ukrainas tvertnēs. Viens no problēmjautājumiem ir sliežu ceļa platuma atšķirības: Ukrainas vagoni nav savietojami ar lielāko daļu ES dzelzceļa tīkla, tāpēc lielākā daļa preču jāpārkrauj kravas automobiļos vai vagonos, kas atbilst ES standarta platumam. Šis process ir laikietilpīgs, un pie robežām ir maz pārkraušanas iekārtu.

EK aicina ES tirgus dalībniekus steidzami nodrošināt papildu transportlīdzekļus. Lai saskaņotu pieprasījumu un piedāvājumu un izveidotu attiecīgus kontaktus, EK izveidos kontaktu veidošanas loģistikas platformu un aicinās dalībvalstis izraudzīties īpašus solidaritātes joslu kontaktpunktus (vienas pieturas aģentūru).

Prioritāte jāpiešķir Ukrainas lauksaimniecības eksporta sūtījumiem, un infrastruktūras pārvaldītājiem šim eksportam jānodrošina dzelzceļa laika nišas. EK arī aicina tirgus dalībniekus steidzami pārvietot mobilos graudu iekrāvējus uz attiecīgajiem pierobežas termināļiem, lai paātrinātu pārkraušanu. Autotransporta nolīgums ar Ukrainu arī novērsīs sastrēgumus. Lai mudinātu ES pārvadātājus atļaut transportlīdzekļiem iebraukt Ukrainā, EK arī izpētīs papildu finanšu garantiju iespējas.

EK mudina valstu iestādes piemērot maksimālu elastību un nodrošināt pietiekamu personālu, lai paātrinātu procedūras robežšķērsošanas vietās.

EK arī izvērtēs ES pieejamo uzglabāšanas jaudu un koordinēs darbības ar dalībvalstīm, lai palīdzētu nodrošināt lielāku jaudu Ukrainas eksporta pagaidu uzglabāšanai.

Vidējā termiņā un ilgtermiņā EK strādās arī pie jaunu eksporta koridoru infrastruktūras jaudas palielināšanas un jaunu infrastruktūras savienojumu izveides Ukrainas rekonstrukcijas ietvaros. Nākamā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus kārta dos iespēju atbalstīt projektus, kas uzlabo transporta savienojumus ar Ukrainu, tostarp dzelzceļa savienojumus un dzelzceļa termināļus. Ņemot vērā iepriekš minēto, EK šodien pieņēma lēmumu parakstīt augsta līmeņa nolīgumu ar Ukrainu, atjauninot Eiropas transporta tīkla (TEN-T) kartes, kas ir daļa no EK politikas par TEN-T paplašināšanu uz kaimiņvalstīm.

Normālos apstākļos 75% no Ukrainas labības produkcijas tiek eksportēti, radot aptuveni 20% no valsts gada eksporta ieņēmumiem. Pirms kara Ukrainas Melnās jūras ostas izveda 90% no tās labības un eļļas augu eksporta.