Pēdējo divu gadu laikā dažādi ekonomiskie apstākļi, atbalsta pasākumi un tiesiskās izmaiņas ir ietekmējušas maksātspējas tendences Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos. Pandēmija veicināja reģiona ekonomisko lejupslīdi 4% apmērā. Lai gan uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs kritās, tam par iemeslu bija vērienīgie valstu atbalsta pasākumi mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tagad visas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, visticamāk, cietīs no tiešām un pastarpinātām sekām, kas saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. "Coface" prognozē, ka Baltijas valstīm paredzami visvājākie izaugsmes rādītāji, ņemot vērā tirdzniecības sakarus ar Krieviju.
"Coface" norāda, ka 2021. gadā kopumā reģions piedzīvoja izaugsmi (+5,5%), bet paredzams, ka šogad tā mazināsies ar prognozēto pieauguma tempu +3,2%.
Pēc uzņēmumu maksātnespēju skaita mazināšanās 2020. gadā, maksātnespējas procesu skaits 2021. gadā palielinājās, gandrīz atgriežoties pirms-pandēmijas līmenī. Šis kāpums bija gaidāms, ņemot vērā valstu valdību nodomus pārtraukt plašos atbalsta pasākumus. Vidējais svērtais IKP reģionā, kas aprēķināts atbilstoši valstu maksātnespējas dinamikai, uzrādīja 34,7% pieaugumu 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Pērn septiņas valstis piedzīvoja augstāku maksātnespēju skaitu nekā iepriekšējā gadā (Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Polija, Rumānija un Slovākija), bet piecās valstīs konstatēts samazinājums (Horvātija, Igaunija, Latvija, Serbija un Slovēnija). Latvijā maksātnespējas gadījumu skaits 2021. gadā samazinājās par 30,93%, salīdzinot ar 2020. gadu. Tai pašā laikā Igaunijā kritums bija 18,79%. Turpretim Lietuva bija vienīgā Baltijas valsts, kas piedzīvoja pieaugumu 0,25% apmērā.
"Globālā ekonomiskā situācija pēdējo 2 gadu laikā ir radījusi izaicinošu vidi Centrāleiropas un Austrumeiropas uzņēmumiem. Ekonomiskā atveseļošanās, kas sākās 2020. gada vidū, bija ātrāka nekā prognozēts un izraisīja pieaugošu pieprasījumu, īpaši ražošanas sektorā. Enerģijas cenas, transporta un dažādos ražošanas procesos izmantoto metālu un izejvielu cenas pieauga. Dažos gadījumos iztrūkums ierobežoja saražotās produkcijas apjomus. Visspilgtākais piemērs ir pusvadītāji, kuru iztrūkums izraisīja maiņu skaita samazināšanos darba procesos un dažādu automobiļu zīmolu transportlīdzekļu rūpnīcu īslaicīgu slēgšanu. Augstākas enerģijas un degvielas cenas, pieaugot ražošanas izejvielu cenām, samazināja uzņēmumu rentabilitāti. Šie starptautiskie notikumi ir attiecināmi arī uz Centrāleiropas un Austrumeiropas uzņēmumiem, jo tie iekļaujas dažādās piegādes ķēdēs, kā arī reģionam kopumā ir būtiski tirdzniecības sakari ar Rietumeiropu," norāda "Coface" vadītājs Baltijas valstīs Mindaugs Sventicks.
Lai gan pandēmija turpinās, ekonomikas un uzņēmumus ietekmē vēl viens izaicinājums. Proti, Krievijas iebrukums Ukrainā veicināja strauju enerģijas cenu kāpumu, Eiropai saglabājot atkarību no Krievijas naftas, dabasgāzes un ogļu importa. Turklāt abas valstis ir nozīmīgas lauksaimniecības preču ražotājas un eksportētājas. Lauksaimniecības produktu ražošanu ietekmē arī mēslojuma cenas, kas arī ir augušas, savukārt Centrāleiropas un Austrumeiropas reģions ir atkarīgs no mēslojuma, ko importē no Krievijas un Baltkrievijas. Turklāt augstākas globālās cenas un metāla trūkums kara dēļ vēl vairāk saasināja piegādes ķēžu traucējumus. Šie faktori ir izraisījuši turpmāku enerģijas un izejvielu cenu pieaugumu uzņēmumiem, tostarp tiem, kas atrodas Centrāleiropā un Austrumeiropā. Tāpat mājsaimniecību pirktspējas mazināšanās rada bažas arī par iespējamo klientu bāzi. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikas ir piedzīvojušas inflācijas kāpumu, galvenokārt saistībā ar pieaugošām enerģijas cenām, kā arī pārtikas cenu palielināšanos.
"Krievija ir būtisks tirdzniecības galamērķis Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionam, īpaši Baltijas valstīm. Piemēram, kopējais eksports un imports ar Krieviju 2021. gadā veidoja aptuveni 11% no Lietuvas starptautiskās tirdzniecības, bet Latvijai un Igaunijai šis rādītājs bija 8%. Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis milzīgu humanitāro krīzi ar ekonomiskām sekām. Lai gan paredzams, ka visas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis 2022. gadā uzrādīs zemākus izaugsmes tempus, salīdzinot ar aplēsēm, kas izteiktas pirms kara, Ukrainas bēgļu pieplūdums varētu balstīt reģionālo izaugsmi, vismaz īstermiņā. Ņemot vērā šos izaicinājumus, paredzam, ka uzņēmumu maksātnespēju skaits nākamo ceturkšņu laikā turpinās pieaugt. Krievijas-Ukrainas kara sekas paātrinās šo pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka liela mēroga atbalsta programmas vietējiem uzņēmumiem, visticamāk, netiks īstenotas kā tas bija pandēmijas laikā," skaidro Sventicks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
