Krievija pirmo reizi kopš 1918. gada neizpilda savas ārējā parāda saistības

Mēnešiem ilgi Krievija bija atradusi dažādus veidus, kā apiet sankcijas, kas tika noteiktas pēc valsts iebrukuma Ukrainā. Taču svētdien, 26. jūnijā, beidzās labvēlības periods aptuveni 100 miljonu dolāru procentu maksājumiem, kas bija jāveic 27. maijā, atgādina "Bloomberg".

Tas ir vēl viens rādītājs, kas norāda, ka valsts strauji tiek izolēta ekonomiski, finansiāli un politiski. Jau kopš marta sākuma Krievijas eiroobligācijas tikušas tirgotas sarežģītos apstākļos, turklāt valsts centrālās bankas ārējās rezerves joprojām ir iesaldētas, un lielākās bankas ir atdalītas no globālās finanšu sistēmas.

Taču, ņemot vērā jau nodarīto kaitējumu ekonomikai un tirgiem, ārējā parāda saistību nepildīšana pašlaik ir simboliska, un tai ir maza nozīme Krievijas iedzīvotājiem, kam jācīnās ar divciparu inflāciju un ekonomikas sarukumu.

Krievija ir norādījusi, ka tai ir līdzekļi, lai segtu visus rēķinus, bet tā ir piespiesta nemaksāt. Mēģinot izkļūt no tehniskā defolta situācijas, Krievija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sāks maksāt savu 40 miljardu dolāru lielo ārējo parādu rubļos, kritizējot "force majeure" situāciju, kuru, pēc tās domām, mākslīgi radījuši Rietumi.

"Tā ir ļoti, ļoti reta parādība, kad valsts, kurai ir līdzekļi, citas valsts rīcības dēļ nespēj apkalpot savu parādu," teic "Loomis Sayles & Company LP" vecākais analītiķis sacīja Hasans Maliks. Formālu lēmumu parasti sniedz reitingu firmas, taču Eiropas sankciju dēļ tās vairs nenoteic reitingus Krievijā.

Termiņam beidzoties, uzmanība tiks pievērsta tam, ko investori darīs tālāk. Tomēr investoriem nav jārīkojas nekavējoties, un viņi var izvēlēties vērot kara gaitu, cerot, ka sankcijas galu galā tiks mīkstinātas. Laiks var būt viņu pusē: saskaņā ar obligāciju dokumentiem prasības zaudē spēku tikai trīs gadus pēc maksājuma datuma. "Lielākā daļa obligāciju turētāju saglabās nogaidīšanas pieeju," teic Nomura pētniecības institūta Tokijā ekonomists Takahide Kiuči.

"Bloomberg" atgādina, ka Krievijas finanšu krīzes un rubļa sabrukuma laikā 1998. gadā prezidenta Borisa Jeļcina valdība neizpildīja 40 miljardus dolāru vērtu vietējā parāda maksājumu. Savukārt pēdējo reizi Krievija neizpildīja savus ārvalstu valūtu maksājumus pirms vairāk nekā gadsimta, kad boļševiki Vladimira Ļeņina vadībā 1918. gadā atteicās maksāt grandiozos cara laika parādus.

"Var, protams, attaisnoties un teikt - sankcijas liedza veikt maksājumus. Tāpēc tā nav valsts vaina. Tomēr problēma ir tajā, ka sankcijas bija atbilde uz iebrukumu Ukrainā. Un vēsture to vērtēs tieši no šāda aspekta," vērtē Maliks.

Jau vēstīts, ka Krievija ceturtdien veica procentu maksājumus par diviem savu obligāciju laidieniem, taču Maskava šim nolūkam izmantojusi rubļus, nevis ASV dolārus vai eiro. Rubļos veiktais maksājums, kas pēc kursa atbilstot 235 miljoniem ASV dolāru (233 miljoniem eiro), sedz procentus par diviem obligāciju laidieniem, kas attiecīgi izpērkami 2027. un 2047.gadā.

Šī summa ieskaitīta Krievijas Nacionālā norēķinu depozitārija (NRD) kontā, un Krievijas Finanšu ministrija apgalvo, ka Maskava tādējādi esot izpildījusi savas saistības. Taču NRD šobrīd ir piemērotas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas izsludinātas pret Krieviju, reaģējot uz tās atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Tādējādi šo naudu nav iespējams pārskaitīt Rietumu depozitārijiem vai obligāciju turētājiem.

Lai risinātu šo problēmu, Krievija ieviesusi procedūru, kas paredz, ka kreditoriem jāpierāda NRD, ka to īpašumā ir obligācijas, un pēc tam tiem var izmaksāt procentus. Taču nav skaidrs, vai šī procedūra darbosies, ņemot vērā Rietumu noteikto sankciju apmērus. Nav arī skaidrs, kurā brīdī Krievija var tikt atzīta par maksātnespējīgu, kas potenciāli var novest pie bankrota izsludināšanas. Lai gan Krievija vēlas un var izmaksāt procentus saskaņā ar savām saistībām, sankciju dēļ var izrādīties, ka paši maksājumi nav iespējami.