Tā kā centrālās bankas visā pasaulē strauji paaugstina procentu likmes, strauji augošās aizņemšanās izmaksas nozīmē, ka to cilvēku skaits, kas iegādājas īpašumus, sasniedz savas galējās robežas. Patlaban ietekme vērojama jau tādās valstīs kā Kanāda, ASV un Jaunzēlande, kur kādreiz karstais dzīvojamais nekustamā īpašuma tirgus pēkšņi ir kļuvis vēsāks.
Tas ir krass pavērsiens, salīdzinot ar līdzšinējo situāciju, kad gadiem ilgi cenas ir augušas, ko veicināja zemākas hipotekāro kredītu likmes un valdību piešķirtie stimuli, kā arī pandēmija, kas popularizēja attālināto darbu un lika mājokļu pircējiem meklēt lielākas telpas.
Strauji augošo mājokļu cenu slāpēšana ir daudzu politikas veidotāju mērķu galvenā sastāvdaļa, cenšoties nomākt pēdējo desmitgažu laikā straujāko inflāciju. Taču, tirgiem bažījoties par globālo lejupslīdi, mājokļu tirgus attīstības palēnināšanās var radīt efektu arī uz citām jomām, padziļinot ekonomikas lejupslīdi, atzīst eksperti.
Mājokļu cenu kritums pasliktinātu mājsaimniecību turību, mazinātu patērētāju noskaņojumu, un, iespējams, ierobežotu turpmāko attīstību. Tieši īpašumu būvniecība un pārdošana ir ievērojams ekonomiskās aktivitātes stimuls visā pasaulē.
"Bīstamību rada biznesa un finanšu cikla vienlaicīga lejupslīde, kas var izraisīt ilgākas lejupslīdes," saka "Nomura Holdings" globālais tirgus izpētes vadītājs Robs Subaramans. "Desmit gadus ilgā centrālo banku kvantitatīvā mīkstināšana ir veicinājusi strauju mājokļu tirgu pieaugumu, un, iespējams, mēs drīz nonāksim pretējā virzienā, jo mājokļu pieejamība ir ierobežota un parādu apkalpošanas izmaksas varētu strauji pieaugt," viņš saka.
Šāds scenārijs apgrūtinātu arī banku kreditēšanu, jo palielinās slikto kredītu risks, nomācot kredītu plūsmu, kas veicina ekonomikas izaugsmi. ASV un Rietumeiropā mājokļu krīze, kas izraisīja finanšu krīzi, gadiem ilgi bremzēja banku sistēmu, valdību un patērētāju ekonomisko izaugsmi.
Taču eksperti norāda, ka 2008. gadā piedzīvotais sabrukums ir maz ticams. Aizdevēji šajā laikā ir pastiprinājuši kredītu standartus, mājsaimniecību uzkrājumi aizvien ir stabili un daudzās valstīs aizvien ir mājokļu trūkums. Arī situācija darba tirgū ir spēcīga.
"Zemākām cenām būs tieša ietekme uz patērētāju tēriņiem un visu ekonomiku, jo parasti nekustamais īpašums veido ievērojamu daļu no mājsaimniecību bagātības," saka "Scotiabank" Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomikas nodaļas vadītāja Tūli Makkulija. "Tomēr, tā kā mājsaimniecību bilances daudzos lielākajos tirgos ir veselīgas, mani īpaši nesatrauc riski, kas saistīti ar mājokļu cenām un pasaules ekonomiku," viņa saka.
"Bloomberg Economics" dati liecina, ka lielākie burbuļi šobrīd pastāv Jaunzēlandes, Čehijas, Austrālijas un Kanādas mājokļu tirgos. Starp eirozonas valstīm lielāks risks pastāv Portugālē, bet arī diezgan riskanti ir Austrijas, Vācijas un Nīderlandes tirgi.
Saskaņā ar "S&P Global Ratings" analīzi, Āzijā ievainojams izskatās Dienvidkorejas tirgus. Ziņojumā ņemti vērā mājsaimniecību kredītu riski attiecībā pret nominālo IKP, mājsaimniecību parāda pieauguma temps un mājokļu cenu pieauguma temps. Eiropā arī Zviedrija ir piedzīvojusi dramatisku pavērsienu mājokļu pieprasījumā, radot bažas valstī, kurā parādi veido 200% no mājsaimniecību ienākumiem.