ES Čehijas prezidentūras vadībā koncentrēsies uz enerģētiku

Čehija, kas pārņem prezidentūru no Francijas, šodien izklāstīja savas prioritātes prezidentūrai nākamajam pusgadam.

"Mums ir jāsagatavojas turpmākiem gāzes piegādes traucējumiem, pat pilnīgai atslēgšanai no Krievijas," Eiropas Parlamentā paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Viņa pavēstīja, ka EK līdz nākamās nedēļas beigām nāks klajā ar ārkārtas plānu energoapgādes drošībai, kas palīdzēs novirzīt gāzes plūsmas ES uz "turieni, kur tas visvairāk nepieciešams".

"Mums ir jānodrošina Eiropas solidaritāte. Un mums ir jāaizsargā [ES] vienotais tirgus, kā arī nozares piegādes ķēdes," sacīja fon der Leiena.

Čehijas premjerministrs Petrs Fiala, uzrunājot EP deputātus, sacīja, ka enerģētikas plāns atspoguļotu ES solidaritāti Covid-19 krīzes kulminācijas laikā.

"Ceļš, ko vēlas iet Čehijas prezidentūra, galvenokārt ir darbs pie kopējiem Eiropas projektiem, kas atbrīvo mūs no mūsu atkarības no Krievijas," norādīja Fiala.

Leiena un Fiala abi uzsvēra, ka ES enerģijas tirgus pārstrukturēšanas pamatā jāsaglabā klimatam draudzīga politika, pat laikā, kad inflācija ir ļoti augsta un pastāv īstermiņa riski piegādēm.

ES ir uzsākusi 300 miljardu eiro plānu, lai atradinātu sevi no Krievijas fosilā kurināmā piegādēm, kā arī veic lielus ieguldījumus, lai pārveidotu tirgu un vairāk paļautos uz atjaunojamiem avotiem.

Leiena un Fiala arī norādīja, ka soļi ceļā uz Ukrainas atjaunošanu pēc kara tiks sperti Čehijas prezidentūras laikā, kas ilgs līdz gada beigām.

Leiena paziņoja, ka pēc septembra kopā ar Vāciju, kas pašreiz atrodas G7 grupas vadībā, organizēs augsta līmeņa konferenci par šo tēmu.

Viņa norādīja, ka ES nekad agrāk nav vadījusi tik milzīgu atjaunošanu, tādēļ nepieciešama visu iesaistīšanās.

Ukraina ir paziņojusi, ka tās atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 750 miljardi ASV dolāru.

Francijas ES prezidentūrā šī gada pirmajā pusē dominējošā tēma bija Krievijas iebrukums Ukrainā, kas sākās 24. februārī.