Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien uzstāja, ka sankcijas, kas Krievijai noteiktas par tās iebrukumu Ukrainā, darbojas, par spīti draudiem ES energoresursu piegādēm.
Pagājušajā nedēļā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns kritizēja sankciju politiku, apgalvojot, ka Brisele lielāku kaitējumu nodara ES ekonomikai, nevis Maskavai.
Ierodoties ES galvenajā mītnē uz sarunām par spraugu likvidēšanu sankciju režīmā un spiediena palielināšanu pret Krieviju, ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels to noraidīja.
"Daži Eiropas līderi teikuši, ka sankcijas bija kļūda," Borels sacīja žurnālistiem. "Man nešķiet, ka tās bija kļūda. Mums tas bija jādara, un mēs to darīsim."
Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns noraidīja ideju par atteikšanos no sankcijām.
"Tas būtu fatāli, ja mēs to darītu. Uz spēles ir mūsu reputācija," sacīja Aselborns.
"Normālos apstākļos mums būtu jāizmanto diplomātija, ANO, lai censtos lietas vērst par labu. Bet mēs neesam normālā laikā. Mēs esam laikā, kad darbojas džungļu likumi."
Borels un vairums Rietumu līderu uzstāj, ka sankcijas ir nodarījušas kaitējumu Krievijas ekonomikai un ka tās tiks padarītas stingrākas, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizvedīs karaspēku no Ukrainas.
"Mēs nesakām "jauna pakete", bet runājam par jau esošo sankciju īstenošanas uzlabošanu," sacīja Borels, norādot, ka ES amatpersonas strādā pie plāniem, lai aizliegtu Krievijas zelta importu.
"Krievija cenšas mūs demoralizēt," skaidroja Vācijas Eiropas lietu valsts ministre Anna Līrmane.
"Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu gan ekonomiski, gan politiski, bet arī ar militāriem līdzekļiem," viņa sacīja. "Tas ir ļoti svarīgi, ka sankcijas tiek uzturētas."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
